
Sezonu noslēdz biškopji un izvērtē, kāda tā bijusi. Lai gan cenas pēdējo gadu laikā itin visam ir krasi pieaugušas, medus tirgus cena palikusi nemainīga. “Tas izskaidrojams ar lielo konkurenci, kas valda starp biškopjiem,” saka jaunlaiceniete, bioloģiskās saimniecības “Auguļi” biškope Judīte Kaktiņa. Viņa aizvadīto sezonu vērtē kā nozarei labvēlīgu, lai gan galaprodukta no bitēm, kas medu nes no dabīgām pļavām – facēliju, griķu, rapšu laukos, iespējams, nav tik daudz kā tiem biškopjiem, kuri bišu saimes izvieto īpaši šim nolūkam domātās vietās.
Medus no dabīgām pļavām
Vairums Latvijas biškopju bišu saimes jau sagatavojuši ziemošanai, un aktīvā medus ievākšanas sezona ir noslēgusies. “Ne velti radies teiciens – ar bitēm nekad neko nevar zināt. Tā arī ir, jo paredzēt, kāda būs nākamā sezona, nevaram. Darbs ar bitēm atkarīgs gan no laika apstākļiem, gan augu ziedēšanas, savvaļas dzīvniekiem, kuri nereti saplēš stropus un izposta bišu saimes. Arī putni ziemā klaudzina pie stropiem un aicina bites laukā, lai izmantotu sev barībai,” saka J. Kaktiņa. Biškope šīs vasaras sākotnējo sausumu nav izjutusi. Pirmais medus noņemts jau jūnijā, neilgi pirms Jāņiem, laikā, kad medus telpas bija pilnas, aizvākotas un nogatavinātas. Tas bija ar izteiktu pieneņu smaržu un garšu. “Liepas gan mūspusē ziedēja maz, varbūt tādēļ, ka pavasarī apsala ziedpumpuri. Tādēļ šogad, atverot stropu, neizjutu liepu ziedu medus smaržu, kā tas ir bijis citos gados,” novērojusi biškope. Bet medu vasarā var ņemt četras līdz piecas reizes. Pirmais ir gaiši dzeltens, bet, tuvojoties rudenim, tas kļūst arvien tumšāks.
Sagatavotas ieziemošanai
Tagad “Auguļos” viss medus ir jau noņemts un ieziemošanai tiek gatavotas 69 bišu saimes. “Gatavojam bišu maizi, un bites sākam piebarot. Sašaurinām bišu mājokļus, noņemam liekos rāmjus, atstājot tikai aptuveni astoņus, atkarībā no saimes lieluma, jo ziemojošajām bitēm, kuras dzimst vēlu rudenī, tik daudz vietas nav nepieciešams,” stāsta saimniece. Medus, īpaši rudenī, ir bagāts ar daudzveidīgām minerālvielām, tādēļ bites, lietojot savā uzturā medu, nevar pārziemot, jo viņu organismā līdz ar to uzkrājas daudz atliekvielu, un saime nereti aiziet bojā. Tādēļ “Auguļos” visu lieko medu bitēm noņem un bišu uzturam ziemā izmanto cukura sīrupu, kas viņu organismā nerada tik daudz atliekvielu.
Realizē uz vietas
Medu “Auguļi” pastāvīgajiem klientiem realizē saimniecībā uz vietas un tirgū. “Neiztrūkstoši esam Marienburgas gadatirgū, Apes pavasara un rudens tirgū, nesen pabijām arī Ates muižas Pļaujas svētkos, sestdienās ar saviem produktiem esam arī Alūksnē un citās kaimiņpilsētās,” saka biškope, pie kuras iespējams iegādāties gan parasto, gan krēmveida medu, propolisu, ziedputekšņus un citu, kā arī bišu vaska sveces.
“Esam viena no saimniecībām, kura pircējiem piedāvā arī krēmveida medu. Tas gan ne visiem garšo, jo garša ir maigāka. Gatavojot šāda tipa medu, tiek izjaukts medus kristāliskais režģis, tādēļ tas, ilgstoši uzglabājot, nesakristalizējas, kas cilvēkiem patīk. Savukārt citi nav apmierināti ar to, ka siltumā tas zaudē savas krēmīgās īpašības, kļūstot par parastu medu un noslāņojas. Jāņem vērā, ka, to gatavojot, katru reizi produkts sanāk savādāks, jo mēs nevaram paredzēt, ko bites medū ir ielikušas. Dažreiz tam ir izteikta vīgriežu vai pat baldriānu smarža,” stāsta saimniece.



Cenas palikušas nemainīgas
Sarunā ar biškopi šķiet, ka “Auguļos” problēmas nepastāv, tomēr saimniece teic, pēdējā laikā medu realizēt kļūst arvien grūtāk. “Biškopju ir ļoti daudz. Ikviens vēlas savu produktu pārdot, lai nopelnītu, tādēļ tirgū ir grūti konkurēt ar cenu. Esmu novērojusi, ka tirdzniecības vietās nav tikai mūsu novada biškopji, savu produkciju pircējiem piedāvā arī citu novadu nozares saimnieki,” saka J. Kaktiņa.
Citām precēm un pakalpojumiem cena pēdējo gadu laikā ir krasi pieaugusi, bet medum palikusi iepriekšējā. “Tajā pašā laikā tērējam finanšu līdzekļus, braucot apraudzīt bišu dravas, kuras atrodas Jaunlaicenē un Veclaicenes dabas ainavu apvidū, kur nepieciešama degviela. To darām arī ziemā, lai pārliecinātos, ka stropus nav apgāzis vējš, nav izdemolējušas caunas. Tāpat jāžāvē ziedputekšņi, bišu maize, kam izmantojam elektrību, arī tara kļuvusi dārgāka. Turklāt, medus nav pirmās nepieciešamības produkts, bez kā cilvēki nevarētu iztikt – ja tobrīd nav naudas, var to arī nepirkt,” domā J. Kaktiņa. Arī tirdzniecības vietās šī produkta ir pietiekami par salīdzinoši zemu cenu. Tāpat, neveicot analīzes, nav iespējams atšķirt, vai tas ir mākslīgais vai dabīgais medus. “Vienīgā būtiskā atšķirība ir tā, ka mūsu apvidū ievāktais medus laika gaitā kristalizējas, kļūst ciets. Veikalu plauktos medus burkās parasti ir šķidrā veidā,” atklāj J. Kaktiņa.
Dravu aprauga regulāri
Ņemot vērā lielo konkurenci, piedāvājums arvien jādažādo, tādēļ J. Kaktiņa pēdējos gados pievērsusies arī dažādu augu vākšanai tējām. Speciāli gan nekas netiek audzēts, bet augi ievākti dabīgajās pļavās. “Mums ir bioloģiskā saimniecība, tādēļ tējai pilnīgi droši var lietot mežmalā ievāktās aveņu vai zemeņu lapas. Augus tējai nekomplektēju, tos var iegādāties atsevišķi,” stāsta biškope. Tagad, rudenī, saimniecībā notiek arī bišu vaska kausēšana sveču liešanai. Tuvojoties Ziemassvētkiem, “Auguļi” tās piedāvā iegādāties, no bišu produktiem un tējām veido arī dāvanu komplektus.
Pārsvarā pie bitēm un bišu produktiem strādā Judītes dzīvesbiedrs Raitis Baltais. Viņa pēc darba dienas pašvaldībā tam velta brīvdienas un darbdienu vakarus, atvaļinājumu. Raitis katru nedēļu mēdz apraudzīt pļavās izvietotās saimes. “Skatāmies, vai nav izveidotas mātes kannas, kad nepieciešams saimi sadalīt, raugāmies, vai bitēm ir darbs, vai pietiek vietas, kur likt medu. Pretējā gadījumā viņas grib spietot, iesēžoties kādā koka zarā, kas šovasar nenotika,” stāsta J. Kaktiņa.
Savukārt, sezonai noslēdzoties, arī biškopjiem pietiek darba. Tad Raitis nodarbojas ar medus rāmīšu pielabošanu un gatavošanu no jauna.

Piedalīsies projektu konkursos
Darbam biškopībā saimnieki, startējot dažādos projektu konkursos, iegādājušies nepieciešamo aparatūru. Iekārtota arī speciāla telpa medus sviešanai, kad no bišu dravas tiek atvesti medus rāmīši. “Pašlaik dravu paplašināt negrasāmies, vienīgi būtu nepieciešams vēl uzrakstīt projektu, lai iegādātos aukstuma kameru bišu maizes un rāmīšu uzglabāšanai. Rudenī ļoti aktīvas ir vaska kodes, kas strauji iedzīvojas uz medus rāmīšiem, tādēļ tie būtu jāglabā tām nepieejamā vietā, kas vislabāk būtu ledusskapī, kuru mums šim nolūkam tomēr pietrūkst,” saka J. Kaktiņa un atzīst, ka jauki būtu arī savā īpašumā iegūt fasēšanas iekārtu, kas atvieglotu laikietilpīgo procesu.
Uzziņai
Pēdējos piecos gados bišu saimju skaits Latvijā pieaudzis par 13,4 % jeb par 12 500 bišu saimēm.
LBB reģistrēta 1994. gadā, tā pārstāv 3253 lauksaimniekus. Biedrības mērķis ir pārstāvēt biedru intereses, veicināt biškopības nozares attīstību un stabilu izaugsmi Latvijā.
AVOTS: LATVIJAS BIŠKOPĪBAS BIEDRĪBA
Biškopība vēl arvien populāra nodarbe
Latvijas Biškopības biedrības padomes (LBB) priekšsēdētājs Juris Šteiselis:
“Pateicoties iepriekšējo gadu atbalsta politikai, biškopība Latvijā līdz 2023. gada dravošanas sezonai bija populāra nodarbe. Latvijā Lauksaimniecības datu centrā (LDC) reģistrētas aptuveni 2800 biškopības saimniecību un vairāk nekā 3000 biškopju. Vienlaikus LBB biedru vidū ir 3400 šīs nozares speciālisti. Vienā saimniecībā var būt vairāki biškopji, turklāt biškopība bieži ir ģimenes arods. Pat, neskatoties uz medus realizācijas grūtībām, 2018. gada rudenī un nākamajā gadā, kad zemās vairumcenas dēļ bija apgrūtināta medus realizācija, nozare turpināja attīstīties un bišu saimju skaits valstī pieauga. Eiropas Savienības finansētie un nacionālā budžeta atbalstītie biedrības organizētie kursi un lekcijas nodrošināja arī nozares dalībnieku izglītību. Arī “Covid – 19” pandēmija nespēja nopietni ietekmēt nozares attīstību. Vienīgais gads, kad saimju skaits palika nemainīgs, bija 2021. gads. Pārējos gados bija vērojams neliels pieaugums. 2023. gada sezonā pretendentu skaits uz atbalsta finansējumu pasākumā “Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām” gan samazinājies par 25 procentiem.”