Nav vairs patiess apgalvojums, ka dāvinātam zirgam zobos neskatās. Ar šo gadu dāvanas saņēmējam ir svarīgi zināt, cik tā vērta, lai varētu nomaksāt dāvanas nodokli. Līdz šim centāmies noņemt vai arī padarīt nesalasāmu cenu lietām, kuras saiņojām dāvanā. Tagad acīmredzot labāk pielikt klāt čeku, lai nebūtu neērtu situāciju, stāstot un skaidrojot vai arī nevarot precīzi nosaukt tās cenu. Katram tāpat skaidrs, ka būtībā dāvana vairs nav dāvana. Bet kas? Ar neveiksmīgo jauna nodokļa izdomājumu, kuram nav loģiska skaidrojuma, ir atņemta dāvināšanas būtība – pārsteigums.
Tiesa, paredzēts, ka 26 procentu nodoklis ir jāmaksā, ja dāvinājumu summa gadā pārsniedz 1000 latus. Tad nu rēķiniet līdzi un pierakstiet, par cik pērkat un par cik dāvināt! Tomēr ir pamatotas šaubas, ka tā arī notiks. Lai gan valdība iecerējusi ar dāvanu nodokli iekasēt 3,1 miljonu latu, nav skaidrs, kā tas tiks darīts. Neviens nodokļu inspektors taču nezina, kuram un kas tiek dāvināts. Cerības tiek liktas uz nodokļu maksātāju godprātību, kaimiņu „modro aci”, kā arī vēlmi nosūdzēt vērtīgāko dāvanu saņēmējus. Jā, protams, ir mums tādi „labvēļi”, taču to nav daudz. Un kāpēc lai nodokļu maksātāji būtu godprātīgi pret valsti, ja neredz un nejūt valdošo politiķu godprātīgu rīcību? Manuprāt, iznāks tāda pašapdāvināšanās – kāda jaunā nodokļu “dāvana” ir pasniegta iedzīvotājiem, tādu arī saņems pretī.
