Dažas dienas pirms Ziemassvētkiem Alūksnes bērnu un jauniešu ar īpašām vajadzībām atbalsta centra “Saulstariņi” dalībnieki devās uz Rīgu, kur apmeklēja TV3 “Koru karu” Ziemassvētku koncertu. Kā viņi pie šīs iespējas tika un ar kādām emocijām atgriezās mājās, vairāk stāsta atbalsta centra “Saulstariņi” vadītāja Māra Podkalne.
– Koncertā nokļuvām, pateicoties tā organizatoriem, kuri uzdāvināja mums vairākas biļetes. Bez “Saulstariņu” bērniem līdzi devās arī daži mūsu ilggadējie atbalstītāji, ko uzaicinājām pievienoties. Koncerts izvērtās par vēl nebijušu pārdzīvojumu. Pirmkārt, tāpēc, ka Arēnā Rīga bijām pirmo reizi. Otrkārt, paša koncerta dēļ, kas bija ļoti sirsnīgs un aizkustinošs. Šova laikā mēs sekojām līdzi tā norisei televīzijā, tādēļ novērtējām mums doto iespēju vērot koru uzstāšanos klātienē. Koncerta organizatori bija sarūpējuši katram apmeklētājam grāmatiņas ar dziesmu vārdiem, un mēs varējām dziedāt līdzi. Visvairāk mani aizkustināja mirklis, kad visi kori dziedāja kopā, jo tad arī “Saulstariņu” bērni, kā nu viņi to mācēja, centās dziedāt kopā ar pārējiem.
Nešaubos, ka bērniem koncerts ļoti daudz nozīmēja. Lai gan tas ilga līdz pusnaktij, viņi uzmanīgi sekoja notiekošajam līdz pat pēdējam brīdim. Pēc koncerta mēs aizpildījām “Tele 2” balsojuma anketas par savu mīļāko kori. Gandrīz visi “Saulstariņu” bērni bija izvēlējušies Madonas zaļo kori. Mēs tikām arī pie “Koru karu” dziesmu izlases, kādu saņem 100 veiksmīgākie balsojuma anketu aizpildītāji. Koncerts bija nozīmīgs arī ar to, ka bērniem un jauniešiem tas kļuva par kārtējo iespēju būt publiskā vietā un mēģināt tikt galā pašiem ar citiem ikdienišķām situācijām. Viņi ieguva sev jaunu informāciju un jaunu redzējumu, kas bez šaubām attīsta un veicina izaugsmi.
Vēl jāsaka paldies Rīgas Vasarsvētku draudzei “Cerība”. Pērn tās dalībnieki ieradās pie mums ciemos ar Ziemassvētku paciņām, bet šogad uzņēma savās telpās un izguldīja. Īpašu pārsteigumu sagādāja draudzes pavārīte, kas, ierodoties Rīgā un vēlāk atgriežoties no koncerta, mūs sagaidīja ar siltu un garšīgu maltīti. Otrā dienā mēs vēl paspējām doties ekskursijā pa Vecrīgu, kur aplūkojām svētku rotājumus un lielo egli. Rezultātā viss brauciens izvērtās par tādu lielisku svētku ieskaņas pasākumu, jo sirsnība un gaišums, kas nāca no satiktajiem cilvēkiem un redzētā, radīja tās sajūtas, ko varbūt nevar vārdos aprakstīt, bet ko pavisam noteikti ikviens no mums bauda Ziemassvētku vakarā.
