Arbūzi, lai gan pieskaitāmi dārzeņiem, to saldās garšas un maigās konsistences dēļ drīzāk saucami par augļiem. Tā ir siltumprasīga kultūra, tomēr dārzkopji jau labu laiku tos audzē arī Latvijā.
Arbūzi, lai gan pieskaitāmi dārzeņiem, to saldās garšas un maigās konsistences dēļ drīzāk saucami par augļiem. Tā ir siltumprasīga kultūra, tomēr dārzkopji jau labu laiku tos audzē arī Latvijā un apgalvo, ka tādās vasarās kā pagājusī arbūzu nogatavošanās mūsu platuma grādos nav nekas neparasts.
Arbūzu dzimtene ir Āfrika, Dienvidāfrikas tuksnešos ir augs savvaļā. Arbūzus ēda jau senajā Ēģiptē un Romā, par to liecina labi saglabājušies mūsu ēras pirmo gadsimtu zīmējumi. Ķīnā arbūzus sauca par “rietumu meloni”. Tur joprojām septembra beigās un oktobra sākumā svin arbūzu svētkus, kur kā galveno cienastu pasniedz arbūzu.
Kad arbūzus sāka ievest Eiropas austrumu daļā, tos reti ēda svaigus. Biežāk gatavoja savādu gardumu: arbūzu sagrieza plānās šķēlēs, diennakti turēja dzeramās sodas šķīdumā, bet pēc tam vārīja sīrupā ar pipariem un garšvielām. Cara Pētera I laikā galma asamblejās sarunu starplaikos arbūzi pasniegti kopā ar cukura sīrupu.
Eiropas dienvidaustrumu daļas tautas arbūzus lielākoties ēd kopā ar baltmaizes izstrādājumiem, tā maltīti padarot sātīgāku. Arbūziem ir daudz vērtīgu īpašību. Tie satur organismam viegli izmantojamus ogļhidrātus, C, PP un B grupas vitamīnus, karotīnu, kā arī maigas šķiedrvielas, kas labvēlīgi ietekmē gremošanas procesu.
Lielais ūdens saturs arbūzos absolūti neietekmē tā uzkrāšanos organismā, jo daba parūpējusies par ideālām minerālvielu attiecībām. 100 grami arbūza satur 16 miligramus nātrija, 64 – kālija, 16 – kalcija, kā arī folijskābi, kas piedalās asins veidošanas procesā.
***
Arbūza grozs atsauks atmiņā vasaru
Kad dienas kļuvušas īsākas un vēsākas, bet tik ļoti gribas vēl kavēties vasarā, sajūtas, kas atsauks atmiņā siltās dienas un saules pielijušu dārzu, var “reanimēt” ar arbūza ēšanas svētkiem. Pietiks pat ar vienu, jo šoreiz svarīgs ir arī augļa sadalīšanas process.
1. Izvēlas arbūzu, kam kātiņš ir sažuvis un, paklaudzinot pa augli, skaņa ir dobja.
2. Arbūzu nomazgā.
3. Ar nazi vidusdaļā iezīmē griešanas līniju. Abos galos atstāj neiegrieztu aptuveni četrus centimetrus platu joslu.
4. Pa arbūza virsmu līdz iezīmētajam iegriezumam vidū veido divus paralēlus griezumus tā, lai atstātā mizas josla iezīmētu groza rokturi.
5. Pa iezīmēto viduslīniju griež auglī līdz vidum. Izņem šķēli, kas veidojas no abiem perpendikulārajiem griezumiem.
6. Tādā pašā veidā atdala šķēli otrpus iegrieztajam rokturim.
7. Pa mizas baltuma robežu atdala veidojamā roktura mīkstumu.
8. Izgriež augļa mīksto daļu.
9. Kad mīkstums izņemts, veido robiņus groza malās. Rokturi atstāj neiegrieztu.
10. Izveidotajā grozā saliek arbūza mīkstuma gabaliņus.
11. Piknika grozs ir gatavs lietošanai.
