Uzminiet manu mīklu – sākas līdz ar valsts svētkiem un beidzas ap Ziemassvētkiem. Kas tas ir? Nodomāji – sniegs? Nepareizi! Dāvanu pirkšanas un saiņošanas laiks? Arī nē! Tas ir apbalvošanu un godināšanas pasākumu laiks. Gandrīz ik nedēļas nogali kādā novada centrā, mazākā pagastā vai darba kolektīvā tiek pasniegti diplomi, pateicības, kausi un balvas. Tas ir īpašs laiks, kad domājam daudz vairāk laba nekā ikdienā, pasakām daudz vairāk laba un dzirdam labu. Esot klāt vairākos godināšanas pasākumos, esmu pārliecinājusies, ka starp mums ir ļoti daudz cilvēku, ar kuriem lepoties, kuriem līdzināties, no kuriem iedvesmoties, kuru stāstos klausīties un galu galā kuriem teikt paldies. Viņu, šo labo cilvēku, ir daudz vairāk, nekā sākumā varētu likties. Starp mums ir ļoti daudz čaklu, gudru, nesavtīgu, labestīgu cilvēku. Unikāli un īpaši katrs savā jomā! Nav taisnība tiem, kas saka, ka latvieši iznīkst, degradējas un neko vērtīgu nedara. Dara! Dara daudz! Kas ir katra apbalvotā veiksmes pamatā? Darāmais darbs tiek darīts no sirds, neskaitot stundas, latus vai pateicības, ko varētu saņemt. Tik vienkārši un reizē sarežģīti! Gribētos līdzināties ikvienam no viņiem. Tomēr tas nebūs iespējams, jo mums katram dzīvē savs ceļš ejams un cits mērķis sasniedzams. Patiesībā puse no veiksmes ir sava ceļa apzināšanās. Kad zinām, ko dzīvē vēlamies darīt un sasniegt, ir jārīkojas. Jārok, jāstāda, jāskrien, jācep, jāraksta, jādzied vai jādara jebkas, uz ko sirds aicina. To spējam mēs katrs!
