Alūksnes vakara (maiņu) un neklātienes vidusskolas 12.klases izlaidumos ik gadu jūtama īpaša gaisotne. To rada ne tikai absolventu plašā vecuma amplitūda, jo līdzās jauniešiem ir arī gados vecāki cilvēki. Nozīme ir mērķim iegūt vidējo izglītību apliecinošu dokumentu. Tam visbiežāk motivācija ir mainīt kaut ko savā dzīvē un sasniegt vairāk, nekā izdevies līdz šim.
Izņēmums nebija arī šāgada izlaidums, kas piektdienas vakarpusē Alūksnes vakara (maiņu) un neklātienes vidusskolas pagalmā pulcēja 37 absolventus un viņu apsveicējus. Direktore Gunta Grigore norāda, ka, kārtojot centralizētos eksāmenus, šiem absolventiem izdevies uzrādīt augstus rezultātus: iegūti trīs A līmeņa vērtējumi, seši B līmeņa un 23 C līmeņa vērtējumi. Tiesa, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, šos rezultātus studiju uzsākšanai augstskolā, visticamāk, izmantos ne visi. Lēmums iegūt augstāko izglītību bieži ir atkarīgs no finansiālās situācijas un ģimenes apstākļiem.
Mācības apvieno ar darbu
Ar studiju uzsākšanu steigties nedomā arī šāgada absolventes Ieva Skuja un Līga Nāgele. „Darba vieta man šobrīd ir svarīgāka par mācībām, jo šajos laikos izglītība vairs netiek augstu vērtēta,” saka L.Nāgele. Viņa norāda, ka labākajā gadījumā studijas varētu uzsākt pēc gada. Līdzīgu uzskatu pauž arī I.Skuja, piebilstot, ka studijas uz vēlāku laiku atliek finansiālu apstākļu dēļ, nevis tāpēc, ka to nevēlētos. Darbs abām jaunietēm kļuvis par galveno iemeslu, kāpēc viņas nolēmušas vidējās izglītības atestātu iegūt vakarskolā.
Atšķirībā no bijušās klasesbiedrenes, kas strādā tepat Alūksnē, I.Skuja uz mācībām ik nedēļu braukājusi no Rīgas. Jautāta, vai vienkāršāk nav bijis doties uz kādu no tur esošajām vakarskolām, viņa atzīst, ka nozīme bijusi tam, ka Alūksnē mācības notikušas divas reizes nedēļā. Par ne mazāk svarīgu aspektu kļuvuši pretimnākošie un saprotošie skolotāji, pateicoties kuriem 12.klasi izdevies absolvēt ar gana labiem eksāmenu rezultātiem.
Izvērtē prioritātes
G.Grigore klāsta, ka Ieva nav vienīgā, kas par mācību vietu izvēlējusies Alūksni, lai gan šī pilsēta nav viņas dzīvesvieta. „Te katram skolēnam ir savs stāsts un, lai to atklātu, paiet ilgs laiks,” viņa saka. „To, ka ikviens šeit var justies gaidīts un vajadzīgs, nevar nepamanīt, tāpēc pieļauju, ka daudziem tieši šī nianse kļuvusi par vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc mācīties Alūksnes vakarskolā, nevis savā dzimtajā pilsētā.”
Tiesa, direktore norāda, ka pašreizējā situācija valstī ieviesusi savas korekcijas, tāpēc daudzi mācības ir pametuši, lai dotos peļņā uz ārzemēm. „Ja viņš ir ģimenes cilvēks, tad, protams, primārais ir nodrošināt iztiku savai ģimenei. Taču tas nenozīmē, ka reiz viņš neatgriezīsies un iesākto nepabeigs,” atzīst G.Grigore. Lai gan daudzi mācības pārtrauc, viņa atklāj, ka skolēnu skaits vakarskolā nebūt nesarūk, jo vēl vairāk ir to, kas šobrīd iesniedz dokumentus, lai nākamajā mācību gadā izglītības iegūšanu varētu apvienot ar darba meklējumiem.
