“Nevaru atteikt cilvēkiem palīdzību. Tas ir mans dzīves aicinājums,” saka šodienas gaviļniece, alūksniete Dagmāra Melece. Dagmāra strādā par sociālo psiholoģi E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā.
“Nevaru atteikt cilvēkiem palīdzību. Tas ir mans dzīves aicinājums,” saka šodienas gaviļniece, alūksniete Dagmāra Melece. Dagmāra strādā par sociālo psiholoģi E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā.
“Vārdu man ielika vectēvs un auklīte par godu kādai labestīgai kundzei. Vārds man patīk. Ģimenes locekļi mani sauc par Daci. Jaunības gados vārdadiena bija skaista, jo toreiz svinēja Sieviešu dienu. Nekad netrūka ziedu un vīriešu uzmanības apliecinājumu,” stāsta Dagmāra.
“Sev vārdadienā gribu vēlēt drošības sajūtu, jo tikai tad man būs labi,” atzīst Dagmāra.
Mīļākie ziedi Dagmārai ir orhidejas un lilijas. “Man patīk neparasti un īpaši ziedi. Esmu ziedu mīļotāja un audzētāja. Manuprāt, ziedu dārzs nomierina cilvēku. Esmu dabas mīļotāja,” saka Dagmāra.
Dagmāra dzīvo ar moto – septiņas reizes nomēri un vienreiz nogriez. “Neticu mistikai, bet man ir spēcīga intuīcija. Nemēdzu gausties un gaidīt, kad kāds manā vietā paveiks darbu. Protu izvērtēt kritiku. Ja cilvēks visu ņem pie sirds, tad ir grūti dzīvot. Ir labi, ja grūtos brīžos cilvēks prot ar sevi strādāt,” viņa saka.
Brīvajā laikā Dagmāra labprāt skatās humora raidījumus un ada. “Lasu grāmatas. Mans vaļasprieks ir ziedi, ko audzēju piemājas dārziņā,” atzīst Dagmāra.
“Domāju, ka mūsdienu cilvēki ir apjukuši. Visi it kā kaut kur skrien, bet patiesībā nezina, uz kurieni. Ir jāprot pielāgoties,” viņa stāsta.
