“Mana vājība ir motosports. Nav bijusi reize, kad esmu atteikusies braukt tētim līdzi uz sacensībām,” saka alūksniete Dace Sniķere, E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 10.c klases skolniece.
“Mana vājība ir motosports. Nav bijusi reize, kad esmu atteikusies braukt tētim līdzi uz sacensībām,” saka alūksniete Dace Sniķere, E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 10.c klases skolniece. Dace ir sabiedriska jauniete, kas labprāt organizē dažādus pasākumus klasei un pilda mācību sektora vadītājas pienākumus.
Sevi viņa raksturo kā diezgan spītīgu jaunieti. “Ļoti nepatīk kārtot māju. Māsa man pārmet par nekārtību istabā, bet tāda nu es esmu. Pārējās lietās gan man vajag kārtību,” viņa saka.
“Viss notiek tā, kā tam jānotiek. Dažreiz lielākā neveiksme izrādās dzīves patiesā laime – tāds ir mans dzīves moto. Esmu cilvēks, kuru var aizkaitināt ar vārdiem, bet nekad to neizrādu, paturu sevī. Lepnums man neļautu lūgties – trīs reizes pajautātu, bet ceļos nekristu,” atzīst Dace.
Brīvajā laikā Dace izklaidējas ar draudzenēm. “Nevaru dzīvot bez mūzikas, reizēm pat naktīs klausos. Ģimenē esmu vienīgā, kas gatavo kaut ko saldu. Labrāt vāru pončikus vai gatavoju putukrējuma saldos ēdienus. Pašai vislabāk garšo garneles un karameļu saldējums,” viņa stāsta.
“Manuprāt, cilvēki ir kļuvuši atvērtāki. Riebjas, ka vecas tantiņas pārspīlē faktus par mūsdienu jaunatni. Ir jaunieši, kuru vecāki ar viņiem nekur neiet kopā izklaidēties, bet man tā nav. Mani vecāki ir sirdī jauni un kopā ar mani un māsu iet izklaidēties. Tas ir super!” uzskata Dace.
Lai Dace kādu cilvēku sauktu par savu draugu, viņš nedrīkst liegt viņai personīgo brīvību. “Viņam vienmēr nav jābūt man līdzās, jo arī īstiem draugiem ir atšķirīgas intereses,” viņa uzskata.
“Dzīvē lielākā vērtība ir viss, ko man devuši vecāki. Esmu lepna, ka man viņi ir tik jauki un saprotoši. Esmu lepna, ka dzīvoju Alūksnē. Varētu padzīvot trīs mēnešus ārzemēs, bet ne ilgāk,” atzīst Dace.
