Janvāra beigas un gandrīz visu februāri pieredzējuši makšķernieki dēvē par tukšo sezonu.
Janvāra beigas un gandrīz visu februāri pieredzējuši makšķernieki dēvē par tukšo sezonu. Zivis ir kļuvušas mazkustīgas, to aktivitātes parādās tikai īsu brīdi. Kā izņēmumus varētu minēt upes ar tekošu ūdeni. Ziemas vidū nereti makšķernieki tukšā no copes atgriežas pat vairākas dienas pēc kārtas. Kāda būs šī – stipri iekavējusies – ziemas sezona? Jau mājās katram makšķerniekam nepieciešams padomāt par inventāru. Cerams, ka beidzot ziemas makšķerēšanas prieki varēs sākties.
1. – 2.februāris. Normālas copes dienas. Zandarti un līdz ar to arī es lielāku priekšroku dodam matētiem mānekļiem. Hromēti un niķelēti mānekļi, turklāt vēl pulēti zandartus dara uzmanīgus vai pat liek tiem mukt prom. Darbojoties ar ļoti spīdīgiem mānekļiem, rodas iespaids, ka ūdenī vispār nav nevienas dzīvas radībiņas, izņemot zirgzobu asarīšus.
3.februāris. Teicama copes diena. Makšķerniekam ir jāprot noteikt ledus izturība arī pēc skata. Caurspīdīgs un tumšs ledus ir izturīgāks nekā balts un ar sīkiem caurumiņiem. Šis ledus ir sasalis kopā ar sniegu un ir sevišķi nedrošs.
4. – 6.februāris. Nekādi dižie lomi nav gaidāmi. Domāju, ka daudzi makšķernieki vispirms jau gūst apmierinājumu no paša makšķerēšanas procesa, gūst baudu no iespējas cīnīties ar ievērojamu un spēcīgu pretinieku, kā arī iespējas pārbaudīt vienu vai otru makšķerēšanas inventāru. Bet trofeju skaits tas ir atalgojums par zināšanām, centību un iemaņām.
7.februāris. Normāla copes diena. Kad par ēsmu interesi izrādīs visu zivju sugas. Protams, vēlams būtu padomāt arī par iebarojamo ēsmu. Nekādus lielos barības kalnus ūdenī mest nevajag, bet tikai mazliet, lai rosinātu zivju apetīti.
