Madonas reģionālās vides pārvaldes darbinieki sadarbībā ar Alūksnes
novada pašvaldības aģentūru „Alja” turpina pērn sākto kampaņu, lai
Vaidavas upē iztīrītu foreļu nārsta vietas.
Nojauc divus aizsprostus
„Pērn
tīrījām upes posmu no sakritušiem kokiem. Šoreiz nojaucām bebru
dambjus. Viens aizsprosts bija uzbūvēts tieši vietā, kur iepriekšējos
gados tika novērota foreļu nārstošana. Drīz sāksies nārsta laiks, ar
1.oktobri ir noteikts foreļu makšķerēšanas liegums, tāpēc ir svarīgi
nodrošināt nārstošanai labvēlīgus apstākļus. Jau tagad var redzēt, ka
upes tīrīšana un maluzvejniecības apkarošana ir devusi rezultātus. Paši
esam spiningojuši un noķēruši diezgan lielas foreles – 50 līdz 57
centimetrus garas. Protams, mazāku lomu (30-40 cm) var nest mājās. Taču
īsts forelists visas zivis atlaiž upē. Tā darām arī mēs,” atzīst
Kontroles daļas resursu sektora vecākais inspektors Imants Hamanis.
Paldies pienākas mednieku kolektīvam, kas apsaimnieko Vaidavas krastu un
mazina bebru posta darbus – aizsprosti ir ik pēc 2 kilometriem.
„Šis
darbs ir ļoti nozīmīgs, jo katra iztīrīta vieta upē ļauj forelēm brīvi
pārvietoties uz nārsta vietām. Turklāt aizdambējumu dēļ tiek izskaloti
krasti, sanesta minerālaugsne un izpostīta straujtece. Ir prieks, ka
upes tīra arī sabiedriskās organizācijas. Lietderīgāk to darīt ir pirms
nārsta. Turklāt tagad putniem nav ligzdošanas laiks, tāpēc mazāk tiek
traucētas norises dabā,” skaidro Madonas reģionālās vides pārvaldes
direktors Jevgeņijs Sobko.
Vaidavu tīrīt ir īpaši svarīgi, jo tur ir,
„kur nārstot un kam nārstot”. Tiesa, nav vēlams, lai šīs vietas būtu
visiem zināmas, tāpēc iniciatīvu uzņemas Vides pārvaldes darbinieki.
Zivju resursi nav mazāki
Kā
foreļu dzīves vidi ietekmē gandrīz pirms trīs gadiem ekspluatācijā
nodotā Karvas hidroelektrostacija? I.Hamanis nevēlas paust personisko
viedokli, taču secina, ka foreles upē ir, migrē un nārsto. Turklāt viņš
zina, ka tieši HES ūdenskrātuvē kāds makšķernieks noķēra savu lielāko
foreli, kas svēra vairāk nekā divus kilogramus.
Viņš uzskata, ka HES būve nav būtiski mainījusi situāciju upē.
Sobko
piebilst, ka foreles Vaidavā nevar izzust, jo nārsta vietu pietiek.
Pārvaldes speciālisti novērojuši, ka HES ūdenskrātuve ir bagāta dažādām
zivīm, turklāt ūdens tajā nesasilst.
Vajag objektīvu pētījumu
Vairākus
gadus turpinājās protesti un tiesvedība pret Karvas HES būvi uz
Vaidavas, kas ir iekļauta lašveidīgo zivju aizsargājamo upju sarakstā.
Biologs Armands Roze, kurš pētījis apkārtējās upes, toreiz apgalvoja, ka
līdz ar HES būvi izmaiņas upē būs neatgriezeniskas.
„Vaidava tiks
sapostīta trīs veidos – gan tās straujtece, gan oļu sanesumi, gan akmens
krāvumi. Sekas izjutīs pat 10 kilometru rādiusā dzīvojošie putni, kas
barojas upē. Upē izzudīs lielākā daļa tagadējo iemītnieku, jo, izcērtot
kokus un krūmus, saule uzkarsēs ūdeni līdz temperatūrai, kurā
lašveidīgās zivis iet bojā,” skaidroja A.Roze. Tagad viņš nevēlas
komentēt neoficiālu informāciju, kādu izplata makšķernieki.
„Ja saka, ka
vairāk vai mazāk foreles ķeras, tā nav korekta informācija. Pasūtīt
objektīvu pētījumu varētu kāda sabiedriska organizācija, piemēram,
Latvijas Makšķernieku asociācija, kas savulaik iesūdzēja Karvas HES
būvniekus tiesā. Savukārt veikt pētījumu varētu zinātniskais institūts
“BIOR” vai cita kompetenta institūcija. Finansējumu pētniecības projekta
īstenošanai varētu dabūt no Zivju fonda,” norāda A.Roze. Tagad daudzus
foreles vairs neinteresē, jo HES uzplūdinātajā ūdenskrātuvē var ķert
līdakas un asarus.
