Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), nosakot līdz 70 eiro lielu
naudas sodu par aizlieguma atrasties uz ledus pārkāpšanu iekšzemes
publiskās ūdenstilpēs vai jūras piekrastē.
Par šādu darbību varēs piemērot arī brīdinājumu. Sods tiks piemērots
tādā gadījumā, ja attiecīgs aizliegums būs spēkā – saistītajos likuma
grozījumos paredzēts noteikt pašvaldības tiesības noteikt aizliegumu
atrasties uz ledus.
Tāpat akceptēts deputāta Daiņa Liepiņa (LRA) priekšlikums, ka par
tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas alkohola reibumā vai narkotisko
vai citu apreibinošo vielu ietekmē, tiks uzlikts naudas sods no 15 līdz
100 eiro.
Iekšlietu ministrija (IeM) norāda, ka katru gadu, iestājoties ziemas
sezonai, aktuāls kļūst jautājums par zemledus makšķernieku un citu
personu glābšanu.
Lai risinātu šo jautājumu, vairāku gadu garumā iesaistīto iestāžu
vidū notika diskusijas par iespējamo tiesisko risinājumu, lai novērstu
personu atrašanos uz ledus laika periodā, kad to darīt ir īpaši bīstami.
Veicot normatīvo aktu izpēti šajā jomā un diskutējot par šiem
jautājumiem ar iesaistītajām institūcijām, tika secināts, ka
makšķerniekiem, kuri nodarbojas ar makšķerēšanu uz ledus, un personām,
kuras pārvietojas pa ledu, atbildības mehānismu varētu veidot, paredzot
pilnvarojumu, ka valsts vai pašvaldības iestāde
nosaka aizliegumu noteiktās ūdenstilpēs atrasties uz ledus laika
periodā, kad to darīt ir īpaši bīstami, un gadījumos, kad
minētais aizliegums tiktu pārkāpts, persona būtu administratīvi sodāma
saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu.
IeM gan norāda, ka jau pašlaik Rīgas un Jūrmalas pašvaldības, ņemot
vērā ledus veidošanās tendenci ūdenstilpēs, nosaka
paaugstinātās ledus bīstamības periodu attiecīgās pilsētas
administratīvajā teritorijā. Savukārt par šī perioda neievērošanu ir
paredzēta administratīvā atbildība attiecīgās pašvaldības saistošajos
noteikumos. Tā Jūrmalā par šādu pārkāpumu var izteikt brīdinājumu
vai uzlikt naudas sodu līdz 30 eiro. Rīgā var piemērot naudas sodu līdz
71 eiro, taču, ja cilvēka glābšanā nācies piesaistīt glābējus,
pārkāpējam uzliek naudas sodu no 142 līdz 350 eiro.
Lai gan dažas pašvaldības pēc brīvprātīgas iniciatīvas nosaka
paaugstinātas ledus bīstamības periodu, kā arī paredz administratīvo
atbildību, ja tiek pārkāpti pašvaldības saistošie noteikumi par
sabiedrisko kārtību, tomēr, lai risinātu minēto jautājumu valstiskā
līmenī, Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja arī grozījumus Zemes
pārvaldības likumā, kas paredz pašvaldībai tiesības
noteikt aizliegumu atrasties uz iekšzemes publiskās un jūras piekrastes
ūdenstilpes ledus, kad tas ir īpaši bīstams.
Savukārt par aizlieguma neievērošanu šodien tika noteikta atbildība LAPK.
