Arī
medniekiem ir iesācies jaunais gads, un līdz ar to katrs mednieks
tiek aicināts gan sekot jau līdzšinējiem noteikumiem, gan arī
pievērst uzmanību atbilstošajiem laikapstākļiem plēsēju
medīšanai.
Ziemeļaustrumu
virsmežniecības inženieris medību
jautājumos Laimonis
Kļaviņš informē, ka pērnā gada medību sezonas noritējušas
salīdzinoši veiksmīgi.
“Pagājušais gads pagājis Āfrikas cūku
mēra ēnā. Tas bija pats galvenais, par ko visi bija satraukušies
un par ko visiem bija interese. Šobrīd mums puse meža cūku limita
jau ir nomedīta: limits ir 5014 meža cūku, bet Ziemeļaustrumu
virsmežniecības teritorijā šobrīd nomedītas ir 2533 meža
cūkas. Jāņem vērā, ka arī šogad spēkā ir jau esošie
ierobežojumi un, piemēram, Apē, Jaunlaicenē un Veclaicenē arī
šobrīd ir aizliegtas meža cūku medības, izmantojot dzinējsuņus.
Tas medības dažbrīd apgrūtina, taču ir arī citi medību veidi,
kā arī lielākajā daļā teritorijas medības ar dzinējsuņiem
tomēr ir atļautas,” viņš stāsta.
L.Kļaviņš
informē, ka pērn arī aļņu un stirnu limiti ir nomedīti, bet
uzsver, ka vilku un lūšu medības gan
varētu notikt aktīvāk. Jūlijā sākās vilku medību sezona, bet
decembrī – lūšu medību sezona. Ziemeļaustrumu virsmežniecības
teritorijā, kurā ietilpst Alūksnes, Apes, Gulbenes un Smiltenes
novadi, kā arī Zvārtavas un Vijciema pagasti Valkas novadā,
nomedīti 11 vilki un diemžēl tikai 3 lūši. Pirmais lūsis tika
nomedīts 6.decembrī Ilzenē, bet vēl pa vienam 30.decembrī
Gaujienā un Vijciemā. Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā
atļauts nomedīt 15 lūšus (pagājušajā medību sezonā Latvijā
nomedīti 147 lūši no atļautajiem 150). Latvijā šajā medību
sezonā atļauts nomedīt 250 vilkus (pagājušajā sezonā nomedīti
292 vilki no atļautajiem 300).
“Visu
laiku nebija sniega, bet ceru, ka tagad situācija būs daudz labāka.
Alūksnes un Apes pusē ir diezgan daudz vilku un lūšu, it īpaši
pierobežā. Medniekiem būtu aktīvi jāpievēršas šo plēsēju
medīšanai,” pauž L.Kļaviņš. Neviens iedzīvotājs gan nav
sūdzējies, ka kāds no šiem plēsējiem būtu nodarījis postījumu
mājas zvēriem. “Tādu sūdzību mums nav, taču mežā mednieki
pamana daudzus saplēstus
zvērus,” saka L.Kļaviņš.
Latvijā
tiek veikts vilku monitorings un tiek pētīta arī vilku ģenētika.
Nesen kaimiņos Gulbenes
novadā tika nomedīts jau sestais rudais vilks, kas varētu būt
vilka un suņa krustojums. Arī šis nomedītais vilks tiks nodots
zinātniekiem izpētei. “Zinātnieki atzīst, ka vilki kā suga
tīrā veidā ir gājusi mazumā. Vilki ir sakrustojušies.
Iespējams, šāds hibrīds varētu būt nomedīts arī Litenē,”
spriež L.Kļaviņš.
Piebarošana
nav tas pats, kas barošana
Viena
no problēmām, kurai L.Kļaviņš aicina pievērst uzmanību, ir
meža zvēru piebarošana. Viņš uzsver, ka piebarošana nav tas
pats, kas barošana.
“Meža cūkas šobrīd jāpiebaro tikai ar
dozatoru un barību nedrīkst bērt uz zemes. Svarīgi ir arī
atcerēties, ka meža zvērus nevajag barot, jo tie paši var
izdzīvot. Piebarošana saistījās parasti ar ļoti bargiem ziemas
apstākļiem, kad zvēriem ir jāiet palīgā. Piebarošana notiek
arī tad, ja vēlas dzīvniekus piesaistīt kādai konkrētai
teritorijai. Pašreiz dzīvnieki paši var atrast barību un, gribot
labu, mēs patiesībā nodarām pāri. Aicinu medniekus pārbaudīt
savas barotavas un izvērtēt, vai tās atbilst esošajiem
noteikumiem. Arī mēs tam sekosim līdzi,” pauž L.Kļaviņš.
