Ne katram ir skaidrs, ko nozīmē būt pārliecinātam pašam par sevi. Sjū Bišopa grāmatā “Attīsti savu pašpārliecību” parāda, ka prasmi būt pārliecinošam var iemācīties.
Ne katram ir skaidrs, ko nozīmē būt pārliecinātam pašam par sevi. Sjū Bišopa grāmatā “Attīsti savu pašpārliecību” parāda, ka prasmi būt pārliecinošam var iemācīties.
Attīstīt pārliecību nozīmē pilnveidot cilvēciskās saskarsmes iemaņas; padarīt efektīvāku komunikāciju; pārvaldīt stresu, sekmīgi tiekot galā ar problēmas radošiem cilvēkiem un situācijām.
Visam pamatā ir pozitīva domāšana. Par sevi pārliecinātiem cilvēkiem ir pozitīvs paštēls; viņi lieto pozitīvu valodu; sadarbībā viņi meklē pozitīvu iznākumu, kompromisu, pieņemamu abām pusēm. Tāpat arī spēja domu izsacīt pozitīvā veidā darīs jūs pārliecinātāku. Negatīvas sarunas pašam ar sevi rada zemu pašcieņu, tomēr vairums ļaujas negatīviem iekšējiem dialogiem. Ir nepieciešams daudz laika un nemitīga vingrināšanās, lai iemācītos prāta negatīvo attieksmi pārvērst pozitīvā. Balsī izrunātie vārdi palīdzēs atgūt pozitīvo pārliecību, tāpēc “Lai kas arī atgadītos, es spēšu tikt ar to galā,” atkārtojiet kā mantru. Jūsu iekšējā būtība atsauksies uz atkārtoto atgādinājumu. Vai, risinot domstarpības, esiet noskaņots uzvarai “par katru cenu” vai tomēr meklējat kompromisus? Pašpārliecības atgūšanai svarīgs priekšnoteikums – jārespektē kā savas, tā arī otras personas pamattiesības. Starp grāmatā nosauktajām 40 pamattiesībām minētas arī tādas kā tiesības tikt uzklausītam, tiesības kļūdīties, raudāt, sacīt “nē”, nejūtoties vainīgam, izteikt savus uzskatus, mainīt savas domas, reizēm ciest neveiksmi, tiesības sacīt: “Es nesaprotu”, “Es nezinu”, neprasīt no sevis pārāk daudz un citas.
Pašpārliecības trenēšanā svarīgi ir uzlabot klausīšanās iemaņas. Teiktajam nav jēgas, ja neviens neklausās. Nav nozīmes klausīties, ja to nedarām uzmanīgi, neanalizējot otra cilvēka teiktā saturu.
Lai komunikācija būtu efektīva, vārdiem, izteiksmei un ķermeņa valodai jābūt savstarpēji atbilstošiem. Bet diemžēl mēs nedomājam par vārdiem; vispirms jūtam – izlaižam informāciju caur savām jūtām – un instinktīvi reaģējam uz runātāju. Palīdzot lasītājam apzināties savu neverbālo uzvedību, autore piedāvā apsvērt trīs uzvedības pamatmodeļus – agresīvo, pasīvo un pārliecinošo. Grāmatas noslēgumā autore analizē dažādas sarežģītas situācijas, izsakot kritiku, uzslavu, lūgumu pēc algas pielikuma, intervijā, publiski uzstājoties, piedaloties sanāksmē.
