Sandra, strādā valsts iestādē: Es lielāko daļu sava laika veltu darbam bieži vien tāpēc, ka neprotu atteikt cilvēkiem izpalīdzēt.
Sandra, strādā valsts iestādē: Es lielāko daļu sava laika veltu darbam bieži vien tāpēc, ka neprotu atteikt cilvēkiem izpalīdzēt. Neuzskatu sevi par darbaholiķi, man vienkārši nākas to darīt. Katrā ziņā mani neiepriecina pārmērīga strādāšana. Bieži vien arī apstākļi spiež strādāt vairāk. Man labāk patiktu dzīvot mājās, nevis nākt uz darbu.
Aisma, šuvēja: Es sevi neuzskatu par darbaholiķi, bet materiālā ziņā darbs tomēr daudz ko nozīmē. Es dienā strādājot pavadu apmēram astoņas līdz deviņas stundas. Man savs darbs arī ļoti patīk. Darbadienas beigās gan īsti nesanāk atslēgties no darba, arī mājās nākas par to domāt. Darbaholiķis, manuprāt, varētu būt cilvēks, kurš dienā strādā 12 līdz 15 stundas, kā arī sestdienas un svētdienas, un strādā vēl arī mājās.
Anita, strādā arhīvā: Darbs ieņem ļoti nozīmīgu vietu manā dzīvē, jo tā es pelnu naudu. Bet par darbaholiķi gan es sevi neuzskatu. Darbadienas beigās ar lielāko prieku dodos prom uz mājām. Darba problēmas arī cenšos uz mājām nenest, ja arī tādas ir, mājās mēģinu atslēgties no tām. Un liekas, ka man tas arī sanāk. Darbaholiķis, manuprāt, ir tāds cilvēks, kurš bēg prom no problēmām un cenšas tās aizstāt ar darbu.
Elita, darbs saistās ar cilvēkiem ? Man sevi ir jāuzskata par darbaholiķi. Darbā pavadu daudz laika, jo mans darba laiks ir nenormēts, un es domāju, ka, ja dzīvē tagad gribi kaut ko sasniegt, tad ir daudz jāstrādā. Ir reizes, kad ir jāapdomā – uz kurieni skrej un ko grib panākt savā dzīvē: Tas viss ir savstarpēji saistīts. Bieži nākas strādāt ārpus darba laika. Arī man pazīstamu cilvēku vidū ir tādi, kurus var saukt par darbaholiķiem.
