1.janvārī bija jāslēdz visi aptiekas punkti pagastos, kas neatbilst Latvijas Republikas Farmācijas departamenta izdotajam rīkojumam “Par aptieku filiāļu kontroli”.
1.janvārī bija jāslēdz visi aptiekas punkti pagastos, kas neatbilst Latvijas Republikas Farmācijas departamenta izdotajam rīkojumam “Par aptieku filiāļu kontroli”. Rīkojums stājās spēkā 2000.gada 1.maijā, bet izpildes termiņš tika pagarināts.
Farmācijas likumā ir teikts, ka katrai aptiekai var būt tikai divas filiāles. Alūksnes Lielajai aptiekai palikuši tikai divi punkti Alūksnes pilsētā: slimnīcā un Lielā aptieka. SIA “Alūksnes Lielā aptieka” vadītāja Aija Kopmane uzsver, ka laukos filiāles neatjaunos, jo haotiskā likumdošana nemitīgi mainās, nevar garantēt farmaceitu ar speciālo izglītību, stabilus ieņēmumus, aizvien vairāk samazinās bezrecepšu medikamentu skaits. Lauku filiāļu atvēršana saistās ar lielu līdzekļu ieguldījumu. “Lai saņemtu licences karti, ir jāizpilda rīkojums “Par aptieku filiāļu kontroli”, kas stājās spēkā 2000.gada 1.maijā. Tajā ir paredzēts, ka aptiekas filiālē ir jābūt atsevišķai ieejai apmeklētājiem un atsevišķai preču saņemšanas telpai. Vajadzīga apmeklētāju apkalpošanas zāle, un tai jābūt ne mazākai par desmit kvadrātmetriem, kā arī preču uzglabāšanas un zāļu izgatavošanas telpai. Par pārbaudes veikšanu ir jāmaksā Farmācijas inspekcijai, ir izdevumi, kas saistīti ar dokumentu iesniegšanu un saņemšanu. Protams, licences kartes saņemšanas dokumenti ir jākārto Rīgā. Absurdākais ir tas, ka līdz šim brīdim nav izdoti aptieku noteikumi, bet toties ir kontroles metodiskie norādījumi. Atverot aptieku slimnīcā, vadījāmies pēc šiem noteikumiem. Nevaram būt pārliecināti, vai pēc likuma grozījumiem turpinās darbu arī mūsu Lielā aptieka. Pirms trim gadiem bija jāslēdz aptiekas filiāles daudzos pagastos, kur strādāja profesionāli mediķi, kur bija stingra zāļu piegādes, lietošanas termiņu kontrole. Bet pašreiz aptieku var atvērt jebkurš cilvēks. Ar šī gada pirmo janvāri slēdzām arī aptiekas filiāli Alūksnē, veikalā “Iki”, lai gan pircēju tur bija samērā daudz,” saka A.Kopmane.
“Rīkojuma izdevēji apgalvo, ka reformas vajadzīgas, lai nodrošinātu medikamentu izplatīšanas kontroli un uzlabotu iedzīvotāju apkalpošanas kvalitāti. Es uzskatu, ka tas bija neapdomīgi. Likumu sastādītāji dzīvo Rīgā un nevar saprast lauku cilvēku problēmas. Viņiem neienāk prātā, kā ir doties slimam vai vecam cilvēkam pat pēc pirmās nepieciešamības medikamentiem uz rajona centru vai kaimiņpagastu. Alūksnes rajonā darbojas apmēram sešas vai septiņas aptiekas. Lauku cilvēki risinājumu meklē, bet likuma izdevēji izliekas neredzam viņu “ķepurošanos”. Uzskatu, ka normāla situācija būtu, ja medikamentus varētu saņemt feldšeru punktā medicīnas darbinieks, nomaksātu nodokļus un saņemtu par darbu algu,” uzskata A.Kopmane.
“Ja pagasts vēlas atbalstīt aptiekas darbu, tad ierāda telpas, kā tas ir Ilzenē. Zeltiņu aptieka ir atradusi sadarbības iespējas ar Ilzenes pagastu. Tur jau ir izdarīts remonts, un drīzumā notiks Farmācijas inspekcija pieņemšana,” stāsta A.Kopmane.
Ar Ilzenes feldšeru punkta ārsta palīdzi Ilutu Medni slimokase ir slēgusi līgumu, un darbs turpinās, bet ar pirmo janvāri ir slēgta Ilzenes aptiekas filiāle. “Ir grūti strādāt, ja pacientam nevar iedot zāles. Agrāk tās saņēmām no Zeltiņu aptiekas. Līdzīga situācija ir arī Kalncempju pagastā. Cenšos iedzīvotājiem palīdzēt. Ilzenē cilvēki daudz pirka medikamentus. Tagad viņiem jābrauc uz Zeltiņiem vai Alūksni. Izdevīgāk ir apmeklēt Alūksnes aptiekas, jo rajona centrā kārtojamas arī citas lietas. Ja brauc uz Zeltiņiem, četras stundas ir jāgaida autobuss, lai nokļūtu atpakaļ. Priekšrocības, protams, ir pagasta iedzīvotājiem ar personisko transportu. Uzskatu, ka šie noteikumi nekādā ziņā neatvieglo lauku iedzīvotāju dzīvi un mediķu rūpes,” uzskata I.Medne.
