Apes novada izglītības, kultūras un sporta pastāvīgās komitejas un sociālo jautājumu pastāvīgās komitejas apvienotajā sēdē izskanēja jautājums par novada kultūras iestāžu finansējuma izlietojumu šā gada trīs mēnešos. Secināts, ka Trapenes, Virešu, Gaujienas un Apes kultūras programmām finansējums tiek izmantots dažādi, tāpēc ieviesīs izmaiņas kultūras aktivitāšu plānošanā un finansējuma tērēšanā.
Kāds tērē vairāk, kāds –
mazāk
Apes novada domes izpilddirektors Viesturs Dandens vērsa uzmanību uz šā brīža situāciju. “Kā tikt galā ar kultūras darbiniekiem? Šobrīd, sastādot budžetu, nauda tiek piešķirta, pēc tam ir lielāki pasākumi, kuros tērē lielākus līdzekļus, un pēc mēneša parādās rēķini, kurus domes vadība vairs nevar ietekmēt, jo līgumi jau ir noslēgti un neviens neko nezina! Ja iepriekš tiktu informēti par šādām izmaksām, mēs nemaz neļautu slēgt tādus līgumus. Tādēļ vēlamies izveidot novadā atskaišu formu, kur tiks norādītas plānotās izmaksas, pasākumi un gala izmaksas,” pauda V.Dandens.
Šobrīd pirmajā ceturksnī izlietotie līdzekļi Trapenes kultūras namam ir 547,45 eiro, Virešu kultūras namam – 1367,24 eiro, Gaujienas kultūras namam – 83,50 eiro, Apes tautas namam – 3543,82 eiro. Gadā plānots iztērēt: Trapenē – 5390 eiro, Virešos – 600 eiro, Gaujienā – 5244 eiro, Apē – 8000 eiro.
Vadībai jāredz dokumentus
“Saprotams, ka Apei jāsāk uztraukties, jo pirmajā ceturksnī ir iztērēta gandrīz puse gada līdzekļu, un izskatās, ka pusgadā viss beigsies. Tādēļ gribam izveidot atskaišu formas par izmaksām, bet lielākiem pasākumiem prasīt izdevumu tāmi jau pirms pasākuma. Kultūras vadītāji tam stingri pretojās, bet arī Valsts kontrole uzskata, ka nepieciešamas šādas tāmee, lai apstiprinātu budžetu. Mēs gribam pirms pasākuma tāmi, lai saprastu izmaksas, piemēram, plānoto summu un to, kas ir mainījies un kas nav. Rīkotājam pirms pasākuma tā ir jāveido. Līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem slēdz ne jau pēdējā vakarā, tāpēc kultūras darbinieki jau ir zinoši par plānotajām izmaksām. Nav runa par ļoti maziem pasākumiem, kur ir mazas izmaksas. Pēc tāmes iesniegšanas un izvērtēšanas tiks lemts, vai pasākums var notikt. Droši vien arī tirgum šādas tāmes būs turpmāk jāveido, lai nav tā, kā šogad, kad mēnesi vēlāk atklājas – vadība nav kādam samaksājusi. Bet vadība nemaz nekādu dokumentu nav redzējusi! Vai arī, ka tiek slēgti līgumi ar ārpakalpojumu sniedzējiem par darbiem, kurus paši varam veikt, piemēram, vietu atzīmēšana tirgotājiem,” skaidroja V.Dandens.
Jābūt vienādai attieksmei
Apes novada domes priekšsēdētājs Jānis Liberts uzsvēra – tiks noteikts datums, līdz kuram katru mēnesi šādas atskaites jāiesniedz. “Iepriekšējos gados tika veidotas tāmes, ko komitejas izvērtēja, bet šogad mēs mēģinājām neierobežot kultūras iestāžu vadītājus un piešķīrām konkrētu summu ar norādi, kādiem pasākumiem obligāti jānotiek. Ar pārējo finansējumu viņi varēja rīkoties paši ar domu, ka neviens viņus neierobežos. Saprotu, ka tagad lielāko summu Apes pilsēta jau ir iztērējusi. Jau pirmajā ceturksnī! Kas notiks tajā brīdī, kad naudas nebūs, bet pasākumam jābūt? Valsts svētku pasākumam jābūt, Ziemassvētku pasākumam jābūt, arī Līgovakars ir viens no tiem. Šis jautājums ir jārisina, sistēmai jābūt. Jāprasa vienāda attieksme no visiem kultūras iestāžu vadītājiem. Nevar būt tā, ka citi pilda pienākumus, bet citi ne. Mēs vienojāmies, cik katrai iestādei finansējuma tiek piešķirts. Visi bija laikus informēti, cik būs līdzekļu. Ir jāseko līdzi. Tāpēc būs jānosaka datums,” uzsvēra J.Liberts.
— Linda Līdaka
