Pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma buksē.
Pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma buksē
Alūksnes rajona pašvaldības satrauc gaidāmās izmaiņas finanšu izlīdzināšanas sistēmas modelī. Diemžēl tikšanās ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Edgaru Zalānu nevis kliedēja, bet pastiprināja bažas, ka pēc novadu izveidošanas naudas būs mazāk nekā šobrīd.
“Mans uzstādījums ir – visi maksā un arī saņem vienādi, lai neviens nesaņemtu mazāk. Alūksnes rajonā vajadzētu būt tā, ka finansējums veidojas no tās naudas, kas ir šobrīd, un vēl saņem klāt. Kopā nevarētu būt mazāka summa par pašreizējo. Diemžēl jau esam konstatējuši pašvaldības, kur budžets sanāk mazāks,” skaidro E.Zalāns.
Paredz kompensācijas un dotāciju
Tāpēc tiks paredzēta kompensācija novadiem par finansējuma samazinājumu, kā arī līdz 40 miljoniem latu palielināta valsts budžeta dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam. Alūksnes domes priekšsēdētāja vietnieks Ainars Melders norāda, ka šobrīd visas Alūksnes novadu veidojošās pašvaldības ir saņēmējas, vienīgi pilsētas dome ir maksātāja izlīdzināšanas fondā.
Lai novērstu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas deformāciju, bērnunamu un pansionātu iemītnieku uzturēšanas finansēšanai tiks paredzēta speciāla mērķdotācija atbilstoši faktiskajiem izdevumiem. Tā varētu veidot 3,9 miljonus latu.
Ministrijās gatavo priekšlikumus
Lai nodrošinātu sekmīgu jaunveidojamo novadu pašvaldību darbību pēc 2009.gada vēlēšanām, Ministru kabinets ir uzdevis nozaru ministrijām sagatavot priekšlikumus grozījumiem vairāk nekā 100 likumos. Kamēr tas nav izdarīts, Alūksnē nerimstas diskusijas par novada administrācijas veidošanas modeli. “Metodiskajos norādījumos par novada veidošanu ir ieteikts novada administrāciju veidot uz administratīvā centra pašvaldības bāzes. Tomēr tas ir tikai viens no iespējamajiem modeļiem,” atzīst Apes domes priekšsēdētāja Astrīda Harju. Viņa uzskata, ka nav pareizi vienlaikus veidot novadus un reorganizēt rajona padomi. “Rajona padomes reorganizācijas likuma projekts patiesībā ir to likvidācijas projekts. Manuprāt, būtu normāli, ja rajona padome turpinātu darbu līdz 2010.gada 1.janvārim, kad tiks veidoti apriņķi. Ne tikai sabiedriskā transporta nodrošināšana, bet arī veselības aprūpe un vēl citas ir reģiona funkcijas,” skaidro A.Harju. Savukārt A.Melders domā, ka pilsētas dome rajona padomes funkcijas var pārņemt kaut tūlīt.
Noteiks pašvaldību kompetenci
Līdz 1.maijam ministrijām valdībā jāiesniedz priekšlikumi grozījumiem 33 likumos, precizējot un pilnveidojot tiesisko regulējumu, kas nosaka vietējo pašvaldību, to institūciju kompetenci, kā arī pašvaldību darba organizāciju. E.Zalāns aicina veidot sistēmu, kur katrā pagastā ir pakalpojumu centra vadītājs. Šos pienākumus varētu pildīt pašreizējie pašvaldību vadītāji, kuri labi pārzina situāciju un var ieteikt, kā to uzlabot. Protams, viņi var arī startēt 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanās. A.Harju atzīst, ka arī reģiona pašvaldības vajadzētu vēlēt, lai deputāti būtu ieinteresēti vienmērīgā finansējuma sadalē un novadu attīstībā.
