Pie Trapenes pagasta “Birzkalnu” mājām vēl spoži mirgo eglīte. Tā pati, ar kuras atnešanu mājās četrus gadus vecā Estere cerēja sagaidīt mazo brālīti. Tā māmiņa bija teikusi, bet vecāki Robertu pārveda tikai jaunajā gadā – 4.janvārī.
Tagad Estere var samīļot brālīti, lai gan atzīst, ka labāk gribētu māsiņu. Toties abi vecāki Liene un Jānis Bambuļi priecājas, ka otrais bērns ir zēns. “Protams, gribējās dēlu. Gaidījām jau uz Ziemassvētkiem, bet viņš kavējās. Laikam jau taisnība, ka puikas ir slinkāki. Sagaidījām jauno gadu, un tikai 2.janvāra novakarē Valmieras slimnīcā piedzima Roberts,” stāsta Liene. Jānis piebilst, ka tagad dēlam visi svētki sekos vieni pēc otriem, turklāt jau 14.janvārī ir vārdadiena. Puisēns bija 4,036 kilogramus smags un 53 centimetrus garš.
“Viegli nebija, pat grūtāk nekā ar pirmo bērnu, lai gan arī meita nebija sīka. Roberts ir ļoti mierīgs bērns. Tikai pirmā nakts pēc pārbraukšanas no slimnīcas bija nemierīgāka, bet tagad paēd mammas pienu un guļ ļoti labi,” atklāj L.Bambule.
Lai gan Latvijas valdība lepojas, ka ar šo gadu ir dubultota tā saucamā māmiņu alga un piešķirti citi atvieglojumi demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, J.Bambulis nedomā, ka tas ir būtisks atbalsts jaunajām ģimenēm. Kad dzima Estere, darbavieta varēja piešķirt pabalstu piecu mēnešalgu apmērā. Tad tas tika samazināts līdz divām algām, bet tagad nav vairs nekā. Šobrīd Jānis strādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes daļā. Liene piebilst, ka tomēr labāk ir saņemt 100 latus mēnesī līdz 1,5 gadu, nevis tikai 50 latus bērna kopšanas pabalstu vecumam. Palielināts arī minimālais vecāku pabalsts. Apes novada pašvaldība katram novadā dzimušajam bērnam piešķir 50 latus.
Patiesībā Bambuļi nedomāja par naudu, kad izšķirās par vēl vienu bērnu. “Mums abi bērni ir plānoti. Robertam ir sagādāts viss nepieciešamais, tiesa, gultiņu un vēl šo to var izmantot no māsas lietām,” uzsver Jānis. Tiesa, par trešo bērnu vecāki vēl nedomā. “Varbūt tad, kad paaugsies šie bērni. Taču tas mums nav cieti norunāts. Bijām vienojušies, ka būs divi bērni – puikas, meitenes vai abi,” saka L.Bambule. Viņas specialitāte ir ainavu arhitekte, tāpēc ar laiku varētu sākt savu uzņēmējdarbību. Turklāt zināšanas un prasmes noder apkārtnes labiekārtošanā.
Pagājuši pieci gadi, kopš viņi no Rīgas pārcēlās uz Trapeni, kur dzīvo abu vecāki. Galvaspilsēta sevišķi nesaistīja, brīvdienās bieži atgriezās dzimtajā pagastā. Kad Liene zaudēja darbu, nolēma atgriezties pavisam. “Sākumā te abi bijām bez darba, bet viss pamazām sakārtojas. Turklāt Jānim diennakts ir jāstrādā, bet pēc tam trīs diennaktis ir brīvas, tāpēc nav grūti izbraukāt uz Alūksni. Pamazām tiek remontēta māja, jau gatava ir vannasistaba un tualete, nomainīti ir logi, pārbūvētas krāsnis,” stāsta Liene.
