Šonedēļ Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas sēdē tika aizskartas divas alūksniešiem sāpīgas tēmas: pilsētas tautas nams, kura ēka pašreizējā stāvoklī neatbilst iestādes nozīmīgumam novada kultūras dzīvē, un kvalitatīvas un…Abos gadījumos uzsākts darbs pie skiču projektiem. Tautas namam tas vainagosies ar tehniskā projekta izstrādi ēkas rekonstrukcijai, savukārt sporta zāles gadījumā par mērķi izvirzīta pilnīga jauna objekta būvniecība, kas sliesies tagadējā Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolas angāra vietā un kvalitātes ziņā atbildīs starptautiskajiem standartiem. No vienas puses vajadzētu priecāties, ka beidzot kaut kas sākts darīt, bet no otras – runas par to, kas ir vajadzīgs, bet ko nav iespējams izdarīt, izskanējušas tik bieži, ka iznīdējušas jebkuru ticību par sapņu piepildījumu reālajā dzīvē. Šo neticību stiprinājis pēdējos gados uzsākto ieceru liktenis. Ja vien viss notiktu, kā plānots, mēs šobrīd varētu lepoties ar kārtīgu stadionu, mākslas skola atrastos atsevišķā ēkā, Lujāna pilsdrupu vietā slietos viesnīca un būtu daudzas citas iedzīvotājiem svarīgas lietas. Šoreiz pie ieceru īstenošanas ķērušies cilvēki, kas ar iepriekšējiem objektiem nav bijuši saistīti. Tas liek domāt, ka varbūt beidzot iznākums būs citādāks. Mest visus vienā katlā pirms laika nebūtu korekti, tāpēc atliek vēlēt, lai izdodas lauzt radušos pārliecību, ka Alūksnē neko lielu līdz galam nevar paveikt. Un, kas zina, varbūt viņi kļūs par celmlaužiem, kam pirmajiem izdosies visu īstenot, liekot pamatus vietai, kādā sapņojam dzīvot.
