Ir sen zināma dzīves patiesība, ka nauda, slava un panākumi karjerā ne vienmēr cilvēku dara laimīgu. Bet ikviens no mums palaikam aizdomājas, cik gan laimīgs justos, ja būtu slavens, skaistāks, bagātāks. Neslēpšu, arī man grūtos brīžos…
Tad es klusībā sevi nolamāju, jo mana dzīve taču ir gana laba, citiem sokas vēl grūtāk. Reizēm tādi mierinoši vārdi nostrādā, reizēm ne. Nu esmu atradusi nezināma autora filozofiju, kas manī mazināja tiekšanos pēc izcilības.
Filozofijas autors liek katram sevī atbildēt uz četriem jautājumiem: nosaukt pasaules 5 bagātākos cilvēkus, 5 pēdējās titula “Mis Pasaule” ieguvējas, 5 pēdējos Nobela prēmijas laureātus un 5 pēdējos aktierus, kas saņēma „Oskaru” par labāko lomu. Atbildēt ir diezgan grūti, vai ne? Bet uztraukumam nav pamata, jo reti kurš to spēj atcerēties. Balvas pārklājas ar putekļiem. Uzvarētājus drīz vien aizmirst.
Bet tagad atbildi uz šiem četriem jautājumiem: nosauc 3 skolotājus, kas devuši ieguldījumu tavā izglītībā; 3 draugus, kas tev grūtā brīdī izlīdzējuši; atminies pāris cilvēkus, kas tevī izraisījuši īpašas jūtas, un nosauc 5 cilvēkus, ar kuriem tev patīk kopā pavadīt laiku. Šie jautājumi jau vieglāki, vai ne?
Cilvēki, kam ir nozīme tavā dzīvē, ne vienmēr ir “labāko” topa augšgalā. Viņi nav tie bagātākie, nav ieguvuši dižas balvas… Taču viņi par tevi rūpējas, viņiem tu esi mīļš un viņi paliek tev līdzās, neskatoties ne uz ko. Un tas ir daudz vērtīgāk nekā slava un nauda. Tu taču gribi būt šī, otrā, topa augšā?
