Esmu no tiem cilvēkiem, kas mīl grāmatas, bet steidzīgais dzīves ritms liedz tās lasīt tik daudz cik vēlētos. Bet tā pavisam nejauši, bet acīmredzot likumsakarīgi, manās rokās nonāca tiešām vērtīga grāmata – “Mūks, kurš pārdeva savu…
Tā ir pašiedvesmas grāmata dzīves pilnveidošanai. Iespējams, ja pirms pus gada man kāds piedāvātu pašiedvesmas grāmatu, es pasmīkņātu un to nelasītu, bet tagad tā pie manis nonāca īstajā brīdi. Nav jau tā, ka man būtu dzīves apnikums, bet šajā dižķibeles laikā mazliet vairāk iedvesmas dzīvot skaisti nenāktu par ļaunu.
Grāmata tiešām bija lieliska un sajūsma par spilgtajiem citātiem vēl joprojām nav rimusi. Patika tieši tās, ka grāmata ir vienkārša, viegli uztverama un ar reāliem piemēriem kā tad dzīvot labāk. Citāti tik spilgti, ka tos tā vien gribētos sarakstīt uz lapiņām un izvietot pa visu dzīvokli. Acīs sariešas asaras no tā, ka viss sarežģītais patiesībā ir tik vienkāršs un laime nemaz nav tik nesasniedzama kā liekas. Tas taču ir tik vienkārši ik dienas smaidīt, domāt labas domas, nospraust mērķi un tiekties uz to, pilnveidot sevi, cienīt savu laiku, pašaizliedzīgi kalpot citiem un izdzīvot tagadni. Grāmatā teikts, ka nākot pasaulē mēs kliedzām, kamēr pasaule gavilēja un dzīve mums jānodzīvo tā, lai to atstājot pasaule kliegtu, bet mēs gavilētu. Ikviens cilvēks, kas dzīvo uz mūsu planētas, ir pasaules brīnums. Ikviens no mums tādā veidā vai citādā veidā uzskatāms par varoni.
