Latvijas politiķi pašlaik diskutē, ka viens no efektīviem paņēmieniem, kā palielināt ienākumus valsts budžetā, ir pagarināt alkohola tirgošanas laiku līdz pulksten 23.00 vai, ironiski pārfrāzējot: jo vairāk tauta lietos alkoholu, jo labāk…Tirgotājiem jaunais nodoklis par alkohola tirdzniecību nakts stundā būtu 10 procentu apmērā no alkohola cenas. Tādējādi tikšot “nošauti divi zaķi ar vienu šāvienu” – valsts iegūs “grandiozus”, viegli administrējamus papildu ienākumus un tiktu veicināta nelegāla alkohola aprites apkarošana. Ja Saeima atbalstītu jaunu nodokli, tad, piemēram, dienā alus maksātu 45 santīmus, naktī – 49 santīmus.
Iespējams, ka ideja nav nemaz tik absurda, tā teikt: lai maksā par savām izklaidēm dārgāk tie, kas grib uzdzīvot naktī kopā ar alkoholu. Tomēr kopumā tas vairāk izskatās pēc tvēriena pie viena no pēdējiem salmiņiem, jo, domājot reāli, secināms, ka pagarinātajā stundā, kad jāmaksā dārgāk, tāpat alkoholu pirks tikai lielas vajadzības gadījumā. Naski malkotāji krājumus iepirks jau laikus – legālus vai nelegālus – un neapgrūtinās sevi ar došanos uz veikalu “dārgajā stundā”. Narkoloģe Astrīda Stirna pareizi norādījusi deputātiem – pagarinot alkohola tirdzniecības laiku, būtu jāparedz arī papildu finansējums „atkarībnieku” ārstēšanai. Bet deputātiem šķiet svarīgi tikai budžeta ieņēmumi, vienalga, kādā veidā iegūti.
