Klāt ir vasara, kad jārūpējas par ziemas krājumiem. Daudzi tos papildina arī ar medus burciņām.
Klāt ir vasara, kad jārūpējas par ziemas krājumiem. Daudzi tos papildina arī ar medus burciņām. Medus nekad nav bijis tikai kārums Vinnijam Pūkam, bet arī ārstniecisks līdzeklis un sakrālais komponents.
Medus ir pirmā saldā viela, ko lietoja senais cilvēks, kamēr vien nepazina cukuru un tā aizvietotāju, kuru izgudroja tikai 20. gadsimta otrajā pusē. Medus ir viegli sagremojams, un simts gramos šī produkta ir ap 320 kilokalorijām. To lietojot, senais cilvēks ticēja, ka dzīvos ilgāk un kļūs vingrāks, un možāks. Senajā Ēģiptē un Sīrijā ar medu baroja svētos dzīvniekus un medus maisījumu izmantoja kā reliģisko rituālu sastāvdaļu. Medus kalpoja arī kā līdzeklis, lai norēķinātos par iegādāto preci.
Rīko bišu medības un ziedošanas rituālus
Senie grieķi Dievu nemirstību izskaidroja ar to, ka tie lieto piena un medus maisījumu, tāpēc arī grieķis savā ikdienas dzīvē plaši lietoja medu. Šī velte bija viena no plašāk ziedotajām precēm, lai izpelnītos Dievu labvēlību.
Senāk, lai iegūtu bišu saimes, rīkoja speciālas medības. Indijā par godu bišu medību sezonas atklāšanai rīko karnevālu un tā laikā notiek ziedošanas rituāli, lai bites mazāk un ne tik sāpīgi dzeltu medniekam, jo Indijā izplatītās bišu sugas dzeļ sāpīgāk par Eiropas bitēm un uztūkums ir daudz lielāks.
Bites izlido uz ziediem apmēram trīs kilometru diametrā no bišu novietnes. Vasarā dzimušās darba bites dzīvo apmēram sešas nedēļas, bet tādas pašas darba bites, kas dzimušas rudens sākumā, dzīvo apmēram sešus mēnešus. Bieži vien bišu pašaizsardzība ir tās nāves cēlonis. Asās atskabargas, kas atrodas uz dzeloņa, traucē to izvilkt no pretinieka ķermeņa, un bite, atraujoties no ienaidnieka, izrauj no sevis dzeloni. Uzskata, ka bite tādējādi iet bojā, bet šāda bite spēj nolidot līdz mājai un atdot savākto nektāru, nodzīvojot vēl dažas dienas.
Šķirni var noteikt pēc garšas un krāsas
Medu grupē pēc augiem, no kuriem tas iegūts. Tas ir arī galvenais faktors krāsai un smaržai. Krāsas nianses var būt no tumši brūnas līdz pat viegli dzeltenai. Ķīmiski medus šķirnes nav atpazīstamas, to var izdarīt tikai mikroskopiski, veicot ziedputekšņu, kas ir medus sastāvā, analīzi. Pieredzējušākie bitenieki ir iemācījušies medus šķirnes noteikt pēc garšas, smaržas un krāsas. Ir pierādīts, ka apmēram no hektāra ziedošu liepu bites var savākt gandrīz tonnu medus, un tas ir galvenais ienesuma avots daudzos rajonos.
Medus, tikko ienests šūnās, nav īsti gatavs, un bites to neaizvākos, kamēr neizgaros ūdens un tas nebūs nogatavojies. Negatavs medus vai arī, ja tas turēts mitrā telpā, sāk skābt, rūgt un citādi bojāties. Ja bites sāk aizvākot šūnas, ir skaidrs, ka medus ir nogatavojies un to var izmest. Svaigi izmests medus ir dzidrs, caurspīdīgs un šķidrs. Medum stāvot, tas sāk kristalizēties vai, kā tautā saka, sacukuroties. Tas kļūst duļķains un nedzidrs. To var kausēt, taču jālūko, lai temperatūra nepārsniedz 60 grādus, jo tad medus zaudē savu dabisko vērtību.
Ar bitēm jābūt uzmanīgam
Mūsdienās medu arī vilto, lai palielinātu tā daudzumu. Tas izdarāms, piemaisot ūdeni, biešu cukuru, melasi, cietes sīrupu vai arī pāragri ēdinot bites ar cukura sīrupu. Šāds medus atšķiras ar krāsu, garšu, smaržu un cenu. Bišu ieziemošanai vajadzētu izmantot dabiskos materiālus vai ļoti kvalitatīvu vietējo cukuru. Pieredze rāda, ka no importētā cukura bites aiziet bojā. Bišu saimei mostoties, jārauga, lai tās nepārbarotu, jo tad bites ļoti strauji attīstās, un spietošana ir nenovēršama. Bitēm barību dod dažādu augu ziedi. Tomēr svarīgi, lai tām pavasara sākumā būtu ziedputekšņu barība, kas satur visas nepieciešamās vielas – aminoskābes un olbaltumvielas.
Propolisu bites ievāc no dažādu koku sugām. Tā sagāde parasti notiek dienas karstajās stundās, kad pēcpusdienas saule labi sakarsē līmes masu un tā kļūst mīkstāka. Medus uzglabājams stikla, māla vai emaljētos traukos, kas ir cieši noslēgti un nolikti sausā vietā. Šādi tas var stāvēt pat vairākus gadus un nebojāties. Medu ziemai var uzglabāt ne tikai kādā traukā, bet arī izņemt rāmīti ar šūnām un nolikt ziemošanas vietā, taču jārēķinās, ka tas nav paredzēts ilgai glabāšanai.
Bišu slimības var ārstēt
Lielākā problēma, ar ko sastopas bitenieki, ir bišu ērces izraisītā slimība varroatoze. Šīs slimības dēļ padomju laikos daudzas bišu saimes iznīcināja, jo uzskatīja, ka tā nav ārstējama. Tomēr to var ārstēt ar skudrskābi. Var izlīdzēties arī ar tautas līdzekli – jāuzklāj skudru pūznim sega, un pēc tam to jāpārsedz bišu saimei. Skudrskābe iztvaikojot rada siltumu, tāpēc ērce apdedzina kājas, ar kurām tā ir pieķērusies bitei, un nokrīt.
Brīdina nepirkt eksportēto medu
“Vislabāk, audzējot un kopjot bites, ir izmantot dabas resursus un sentēvu pārbaudītās gudrības, jo tad var būt drošs, ka medus būs ekoloģiski tīrs,” saka dravnieks Oskars Peizums. Medus cenu nosaka paši bitenieki pēc vienošanās ar pircēju. Šogad tas ir apmēram divi lati par puslitru. Bitenieki brīdina nepirkt eksportēto medu, jo tas ir nekvalitatīvs. Par to liecina fakts, ka, ilgi glabājot, tas nesacukurojas. Dānijas medus cena ir apmēram lats par kilogramu, jo valsts dotē biškopjus, tā palīdzot iekarot medus tirgu. Krievijas medus cena ir apmēram 40 santīmu par kilogramu, bet īpaši uzmanīgiem ir jābūt ar medu no Černobiļas. Tas maksā apmēram 30 santīmu par kilogramu. Persijas līcī visbagātākie naftas karaļi, rūpējoties par savu veselību, sūtot kalpus uz tuksnešainajiem Jemenas apvidiem, lai tur nopirktu kādu sevišķi izcilu medus šķirni, kas maksā pat 100 ASV dolārus par kilogramu. Tā ir augstākā līdz šim zināmā cena par medu.
Var iepazīties ar bišu dzīvi
Talsu rajonā Laumu dabas parkā, kas atrodas Īves pagasta teritorijā, no 1.maija līdz 15.augustam var iepazīties ar bišu dzīvi tūrisma objektā “Bišu taka”. Interesentiem piemērotos laika apstākļos tiek piedāvāta iespēja speciālos, šim nolūkam domātos tērpos apskatīt bišu saimi. Tā ir vienreizēja iespēja dzirdēt bišu dziesmu un just to dabīgo mieru. Varbūt pat laimējas ieraudzīt slaveno “bišu deju”.
Latvijā divas reizes gadā nosaka, kurš ir gardākais medus un ienesīgākais bišu vākums. Šogad par labāko medu ir atzīts kārklu – māllēpju medus. Labāko vākumu noteiks gan biškopji – profesionāļi, gan arī Latvijas iedzīvotāji ikgadējos Medus svētkos, kuri notiek kādā no Latvijas pilsētām. Šogad Medus svētki būs 24.augustā Jaunpilī.
Fakti
Bišu saime savām vajadzībām gada laikā patērē vairāk nekā 100 kilogramus medus.
Vasarā dzimusi darba bite dzīvo četras reizes īsāku mūžu nekā tāda pati darba bite, kas dzimusi rudenī.
Bišu cirmeņi aug nevis pa dienām, bet pa stundām.
Bite ir apmēram 12 līdz 14 milimetrus gara, 5 līdz 6 milimetrus augsta. Tās svars ir apmēram viena desmitdaļa grama.
Labā bišu saimē ir desmitiem tūkstošu bišu un tikai viena bišu māte.
Bite pa līdzenu virsmu var pavilkt smagumu, kas gandrīz divdesmit reizes pārsniedz pašas svaru.
Bite attīsta ātrumu līdz pat 60 kilometriem stundā.
Dzeļot bite ievada apmēram trīs desmittūkstošdaļas indes.
Bites ziedus apmeklē pusotra kilometra rādiusā no sava mājokļa.
Bites ir jutīgas pret jebkuru smaržu.
Bībelē vārds “medus” atrodams 62 reizes, 34 reizes kā atsevišķs vārds dažādos teikumos, 20 reizes frāzē – “medus un piens”, 4 reizes kopā ar citiem pārtikas produktiem un 4 reizes kopā ar vārdu “šūna” vai “kāre”.
Medus patēriņš gadā vidēji uz vienu iedzīvotāju
Ķīnā … 90 g (kaut arī Ķīna ir lielākā medus ražotāja pasaulē, saražo piektdaļu no kopievākuma).
Meksikā … 100 g.
Argentīnā … 170 g.
Brazīlijā … 190 g.
Latvijā … 270 g (oficiālās statistikas dati, pēc Latvijas Biškopības biedrības informācijas – 2 reizes vairāk, aptuveni 500 g).
Somijā … 560 g.
Norvēģijā … 650 g.
Zviedrijā … 700 g.
Kanādā … 840 g.
Austrālijā … 850 g.
Dānijā … 1 kg.
Vācijā … 1,2 līdz 1,5 kg.
