Veclaicenes pagasta zemnieku saimniecībā “Mauliņi” Gunita Virka otro gadu strādā pēc bioloģiskās lauksaimniecības principiem.
Veclaicenes pagasta zemnieku saimniecībā “Mauliņi” Gunita Virka otro gadu strādā pēc bioloģiskās lauksaimniecības principiem. Ir pieredze, bet zemniece nepārtraukti mācās, eksperimentē un ievieš ko jaunu. Alūksnes Lauksaimniecības konsultāciju birojā G.Virka pieteicās veikt eksperimentu ar dzīvo raugu, un aprīlī saimniece sāka to izbarot zīdītājgovīm un teļiem.
“Vienai zīdītājgovij ar diviem teļiem dod dzīvo raugu, bet otrai govij ar diviem teļiem nedod. Teļus mērīs, un salīdzinās rezultātus. Domāju, ka nebūs iespējams iegūt objektīvus secinājumus, jo karstais un sausais laiks nelabvēlīgi ietekmēja lopu barošanos ganībās. Tomēr arī tad, ja demonstrējums nebūs pilnībā izdevies, var droši teikt, ka raugs ir lopiem vajadzīgs,” stāsta G.Virka.
Dzīvais raugs palielina izslaukumu
Bioloģiskajā lauku saimniecībā var izmantot dzīvo raugu, jo tas ir dabīgs produkts. Rauga kultūras piedevai ir svarīga loma gremošanas procesā dzīvniekiem, kas patērē daudz rupjās barības. “Raugu dodu ne tikai govīm, bet arī teliņiem. Tas veicina kuņģa spurekļa darbību, tāpēc tie labāk ēd un attīstās,” secina zemniece. Aprīlī atnesās divas govis, katrai bija teliņš un vēl pa vienam nopirka. Arī jūlija beigās atnesās divas govis. Tām un jaundzimušajiem izbaro raugu, kas ir olbaltumvielu un B grupas vitamīnu avots. Raugs uzlabo dzīvnieku veselību. G.Virka atzīst, ka dzīvo raugu vajadzētu barot slaucamām govīm, ko ir grūti apsēklot.
Eksperimentam piešķir daļēju finansējumu. Dienā govs saņem divus kilogramus miltu un 10 gramu rauga. Viens kilograms rauga maksā apmēram 11 latu, bet slaucamām govīm tas palielina izslaukumu par trim kilogramiem piena. Gaļas liellopiem tā var palielināt dzīvsvara pieaugumu par astoņiem līdz 10 procentiem. “Mauliņos” seminārā G.Virka un lopkopības speciālisti informēja interesentus par dzīvā rauga izmantošanu. No semināra Gulbenes rajona Kalnienas pagastā Gunita atgriezusies ar jaunām atziņām.
“Jo vairāk uzzinu, jo vairāk gribas darīt. Domāju, ka ar biodinamiskām metodēm varētu ielabot augsni, kas te ir nabadzīga. Rudzus var aktivizēt ar pelašķiem, kviešiem, kartupeļiem ir vajadzīgs baldriāns, auzām – ozola mizas. Bet biodinamiskā mēslojuma sagatavošana ir smalka lieta,” vērtē G.Virka. Pēc preparāta sagatavošanas to šķīdina mucās un tad izsmidzina.
Govis visu gadu dzīvo laukā
“Lopi, kas vasarā ganījās pie mājas, likās nelaimīgi. Man ir tāda sajūta, ka tie labprātāk piecieš neērtības, nekā ļauj sevi iesprostot. Viņi grib būt brīvi,” secina zemniece. Pagājušajā rudenī “Mauliņos” uzcēla novietni, un visu ziemu govis bija ārā. Tās iedzina kūtī tikai tad, kad vajadzēja atšķirt sešu – septiņu mēnešu vecus teļus un pielikt jaunus. No piecām govīm tikai viena nepieņem zīdīt svešus “bērnus”. Barība ziemai ir sagādāta: siens, skābsiens, minerālvielas un milti.
Vasaras karstumu lopi panesa labi, tikai vakaros bija aprasojuši. Piebarot tos nevajadzēja, jo paši atrada, ko ēst: zāli, krūmus, avenājus. Tiesa, ir gadījies arī, ka izlaužas no elektriskā gana iežogojuma. “Zīdītājgovis ir vājākas nekā pērn, jo tās ir paļāvīgas, bet teļi ēd diezgan negausīgi. Esmu ievērojusi, ka vecākās govis prot izlīst cauri elektriskajam ganam,” vērtē zemniece. G.Virka uzsver, ka līdz ar pieredzi rodas arī atziņas, kas vēl ir jādara. Pats galvenais – ir vajadzīgs lielāks ganāmpulks. Pašlaik tajā ir 29 dažāda vecuma liellopi. “Tas ir maz, tāpēc trūkst apgrozāmo līdzekļu,” viņa saka. Bioloģiskā lauksaimniecība vieniem ir kļuvusi par dzīvesveidu, bet citi ar to nodarbojas tāpēc, ka tā iespējams saņemt subsīdijas – 500 latu par govi.
Piedāvā bioloģiski tīru produkciju
Interese par bioloģisko lauksaimniecību arvien palielinās, bet joprojām ir grūti realizēt produkciju. G.Virka brauc uz Zaļo tirgu Rīgā, kur popularizē trušu gaļu un citus produktus. Tā ir iespēja atrast sadarbības partnerus. Pagaidām noteikumi aizliedz to tirgot. Drīz darbu sāks bioloģiski audzētas gaļas kooperatīvs Zaubē, kur būs arī speciāla kautuve. “Ar speciālu transportu atbrauks un aizvedīs lopus vai trušus. Cerams, ka par gaļu varēs saņemt lielāku maksu. Tomēr ir bažas, jo paredzams, ka ziemā gaļas trūks un cena jau tā būs lielāka,” prognozē zemniece.
“Mauliņi” bija viena no saimniecībām, ko vērtēja konkursā par bioloģisko lauksaimniecību. 9.novembrī Latviešu biedrības namā rezumēs konkursa rezultātus, bet nākamajā dienā – Alūksnes novada dienās – būs našķu tirgus, kur savu produkciju galvaspilsētas iedzīvotājiem prezentēs zemnieki un uzņēmēji. Gunita atzīst, ka nav iespējams divas dienas atstāt saimniecību, tāpēc tagad jālauza galva, par ko izšķirties. “Mums jau droši vien balvu nebūs, tāpēc pirmajā dienā varam nebraukt. Bet par našķiem arī neko neteikšu, lai ir pārsteigums,” viņa spriež. Zemniece ir pārsteigta, ka tik maz Alūksnes rajona uzņēmēju izteikuši vēlmi savu produkciju parādīt Rīgā.
Ievēro saistību dzīvajā dabā
“Mauliņos” kopējais trušu skaits nav palielinājies, jo tos realizē. Tomēr mātes tagad ir vairāk. Pavasarī to bija apmēram desmit, bet tagad – sešas reizes vairāk. “Mēdz teikt – vairojas kā truši, bet nemaz tik vienkārši nav. Ir laiks, kad nevar mātes aplecināt. Pērn septembrī, oktobrī tā bija, un arī pašlaik nekādi neizdodas,” salīdzina G.Virka. Trušiem agrāk vajadzēja sākt barot sienu, jo atāla nebija. Mums jārēķinās, ka te sniegs ilgi turas, ja ir uzsnidzis, pat vēlu pavasarī.
Bioloģiskā lauku saimniecība ar sertifikātu ir apliecinājusi sevi divus pārejas gadus un pavasarī sāks trešo darba gadu. “Kārtīgi var saimniekot tur, kur ir govis, kur zemē ir sliekas un kur ir bites. Liekas dīvaini, ka bites var palīdzēt govīm, bet viss ir savstarpēji saistīts. Bites pa ziediem pārnēsā speciālās rauga sēnes, ko lopi apēd. Bez tām govju organismā nevar pārveidot olbaltumvielas,” skaidro zemniece. “Mauliņos” bišu nav, bet ir kaimiņos. Gunita spriež, ka tās acīmredzot darbu izdara arī viņas platībās.
Vēl vajadzīgas ir dabīgās pļavas, ko Gunita Virka iecerējusi izmantot, paplašinot nomāto zemi. Būs interesanti vērot, kā lopi ganīsies tur, kur padsmitiem gadu ir augusi neskarta zāle. “Dabīgās ganības divus gadus ir jāappļauj vai jāļauj tās noēst lopiem. Tikai jāraugās, lai lopu blīvums uz tām nav pārāk liels. Būs inte-resanti izzināt šo procesu,” saka zemniece. Viņa domā, ka nākamgad varētu veikt tādu eksperimentu.
