Mārkalnes pagasta “Jaunvecagās” saimnieko Silvija un Jānis Kalniņi.
Mārkalnes pagasta “Jaunvecagās” saimnieko Silvija un Jānis Kalniņi. Ģimene ir iecienījusi laikrakstu “Alūksnes Ziņas”, jo tur lasāma daudzpusīga informācija.
“Otrdienās man patīk praktiskā lappuse. Laikrakstā ir labi pārredzama kultūras afiša. “Alūksnes Ziņas” man vienkārši patīk!” saka S.Kalniņa. Viņa abonē arī žurnālu “Mūsmājas” un laikrakstu “Rīgas Balss”.
Silvija labprāt rosās virtuvē. “Vīrs ir Jānis, tādēļ viņa vārda dienai vienmēr brūvēju alu un sienu sieru. Gatavoju gaļas ruletes vai saldos. Bet nav ēdiena, ko gatavoju pēc receptes vai ar noteiktu daudzumu. Tam noder garšas izjūta un acumērs. Bija laiks, kad pienu pārdevām uzpircējiem, bet cik gan ilgi to var darīt par nieka santīmiem! Sadusmojos un sāku pati gatavot krējumu un biezpienu. Tā vismaz ir garantija, ka uzturā tiek lietoti ekoloģiski tīri piena produkti,” spriež S. Kalniņa.
Bez humora nevar
Lai arī florismu viņa nav mācījusies, labprāt veido dažādas kompozīcijas. “Kādā žurnāla “Mūsmājas” numurā bija stāstīts par ziedu ugunskuru. Arī man radās vēlme tādu izveidot. Rīta agrumā aizgāju pļavā, salasīju puķu klēpi un ieceri īstenoju,” saka Silvija. Viņa smej, ka ir dabas bērns. “Man patīk lietus laikā staigāt pa pļavu un veidot raibus pušķus. No dabas smeļos enerģiju,” teic Silvija.
Viņa ir sabiedriski aktīvs cilvēks un dzied Mārkalnes sieviešu vokālajā ansamblī. “Dziedu jau kopš bērnības. Tas palīdz dzīvot. Man patīk arī ar jaunajiem aizbraukt uz ballītēm vai iejusties bērniem mīļa tēla lomā Ziemassvētkos. Rajona novadpētniecības konkursa “Es nāku no sava pagasta” noslēgumam kopā ar kolēģēm no ansambļa izdomājām humora dziesmiņu. Uzskatu, ka tagad bez ironijas un smaida nemaz nevar. Ja visu uztversim nopietni, tad būs grūti. Humors dod dzīvei dopingu,” domā lasītāja.
Politiku sevī neielaiž
“Vecākā meita man mantojumā ir atstājusi sintezatoru. Kad kļūst skumji vai gribas vientulību – spēlēju. Kad mūziku apvieno ar pastaigu dārzā, tad rodas jauni spēki atkal strādāt. Gandarījumu gūstu arī fotografējot. Mājās ir daudz albumu ar dažādas tematikas bildēm,” klāsta “Jaunvecagu” saimniece. Jāuzsver, ka albumos ir daudz humora fotogrāfiju.
Runāt par politiku Silvijai netīk. “Politika ir ikdiena, kas mums ir jāpieņem, bet sevī es to neielaižu. Protams, var vērtēt pozitīvi to, ka partiju biedri vismaz uz vienu sekundi ir devīgi, pirms vēlēšanām apdāvinot iedzīvotājus un iestādes. Ir grūti izšķirties, kuram deputātam ticēt un kuram nē. Bet tajā pašā laikā cilvēks nevar mierīgi sēdēt un noraudzīties uz notiekošo, neko nedarot. Klāt neviens neko nenesīs,” ir pārliecināta S.Kalniņa.
Mudina nebūt skaudīgiem
Viņu satrauc latviešu vēlme doties peļņā uz ārzemēm. “Pirmskara laikā izbrauca no dzimtenes, lai svešās zemēs meklētu patvērumu. Tagad svešumā dodas labprātīgi un Latvijas lauki aizaug ar pašmāju kokvilnu… Kāpēc visi kokmateriāli ir jāeksportē uz ārzemēm? Arī te varētu izveidot kādu ražotni,” uzskata lasītāja.
Viņa vēlas, lai cilvēki nebūtu īgņas un neskaustu viens otru. “Vairums sūdzas, cik grūta un slikta ir dzīve, bet tajā pašā laikā neizmanto dzīves piedāvātās iespējas. Uzskatu, ka tas ir lieki, jo no žēlabām nekas nemainās. Dzīvoju ar optimismu un iesaku to arī citiem. Piekrītu kāda uzņēmēja vārdiem, ka vajag strādāt un censties, tad arī atalgojums būs lielāks,” apgalvo S.Kalniņa.
