Ne velti ES nereti uztverta kā jocīga institūcija, kas ar dažādiem pamatojumiem pamanījusies par saistošiem padarīt visai savādus standartus. Tagad iecerēts šos muļķīgos un bezjēdzīgos ierobežojumus izskaust.
Ne velti ES nereti uztverta kā jocīga institūcija, kas ar dažādiem pamatojumiem pamanījusies par saistošiem padarīt visai savādus standartus. Tagad iecerēts šos muļķīgos un bezjēdzīgos ierobežojumus izskaust.
Laiks labot bezjēdzības
Starp tiem minams prezervatīvu garums, gurķu izmērs, banānu izliekums un nolikums par neeksistējošu trošu celiņu Berlīnē. Saskaņā ar pastāvošajiem standartiem Brisele patlaban joprojām regulē, cik izliekti drīkst būt eiropiešu notiesātie banāni un gurķi, cik apaļiem jābūt āboliem un kurā vietā traktorā jāatrodas sēdeklim. Virkne priekšrakstu veltīti arī pākšaugiem, puķkāpostiem, melonēm un gurķiem. Ne viens vien eirobirokrāts jau tagad atzinis, ka daudzu gadu laikā sacerēto, taču pilnīgi nevajadzīgo ierobežojumu atcelšana nebūs viegls darbs. Kā saka, daudz malkas sacirsts…
Līķu apmaiņa
Daļa pasaules gatava līdz bezgalībai gaidīt Libānas uz Izraēlas samierināšanos, kas, tā vien šķiet, varētu arī nepienākt. Pagrūti iedomāties, ka Izraēlas valdība varētu piekrist kaujinieku prasībām, kas būtu skaidra kapitulācija. Tomēr pirmās nosacītās saskaņas bezdelīgas bija pamanāmas trešdien, kad pēc abu pušu vienošanās notika divu 2006. gadā nolaupītu izraēliešu karavīru mirstīgo atlieku apmaiņa pret nogalināto nemiernieku atdošanu Libānai un piecu aizturēto šīs valsts kaujinieku atbrīvošanu. Palestīniešu nemiernieki jau pasteigušies atzinīgi novērtēt teroristu “sasniegumus” un paziņot, ka labākais līdzeklis kaujinieku atbrīvošanai no “okupācijas cietumiem” ir karavīrus nolaupīt. Par godu “panākumam” izkārti karogi un svinību plakāti, turklāt valdība trešdienu pasludinājusi par nacionālo brīvdienu.
Nafta “atdzisīs”?
Pēc ilgstoša skrējiena augšup naftas cena pagājušās nedēļas sākumā sasniedza citu rekordrādītāju – Ņujorkas biržā tā dienas laikā piedzīvoja 17 gados lielāko kritumu līdz 138,74 ASV dolāriem (61,18 latiem) par barelu. Naftas cenas pazemināšanās sakrita ar ASV centrālās bankas – Federālo rezervju sistēmas – priekšsēdētāja Bena Bērnenka ziņojumu Kongresā par stāvokli ASV ekonomikā, kur pagaidām neesot vērojama lejupslīde. Viņš brīdināja, ka ASV ekonomikai draud vairāki riski, savukārt analītiķi norādīja, ka satraukums biržās saistīts ar bažām par ASV ekonomiskās attīstības palēnināšanos, kas varētu mazināt pieprasījumu pēc jēlnaftas. Tomēr cerības, ka tuvākajā laikā varētu gaidīt lētu “uzpildīšanos”, neviens vēl neriskē izteikt.
