Šodien pabeigsim sarunu par auto. Noskaidrosim, no kurienes tas ņem spēku, kā var iesākt kustēties.
Šodien pabeigsim sarunu par auto. Noskaidrosim, no kurienes tas ņem spēku, kā var iesākt kustēties.
Elektrisko strāvu, lai darbotos aizdedze, spuldzes, skaņu signāls un radio, automobilī ražo ģenerators. To griež nevis ar roku, bet ar motoru. Tomēr, dodot pilnu gāzi, tā ir par stipru. Tāpat problēmas rodas, ja motors nedarbojas. Arī startēšanai vajag strāvu, taču motors negriežas un to neražo. Kā rīkoties? Situāciju “glābj” akumulators. Braucot ģenerators uzlādē akumulatora bateriju, bet vēlāk “uzkrāto strāvu” var izmantot startera darbināšanai.
Akumulators nav vienkārša baterija. Tas atšķiras, jo strāvu var ne tikai iepildīt, bet arī dabūt ārā. Akumulatoram “palīdz” regulators, kas “tup” mazā kārbiņā līdzās motoram un izlemj, vai strāvu ņemt vai “noglabāt”. Komandu, lai iedarbinātu motoru, starteris saņem no aizdedzes slēdža.
Ja auto niķojas, tad parasti vainojamas divas lietas – vai nu nav benzīna (dīzeļdegvielas), vai arī dzirksteles. Par šiem darbiem vairāk zinās tētis vai arī autoservisa meistars.
Beidzot sarunu, gribas pateikt – auto ir pārveidojis mūsu dzīvi, devis iespēju ātri pārvietoties, bet neaizmirsti, ka tas piesārņo gaisu un pieradina mazāk kustēties. Iegaumē – arī velosipēds ir labs, arī kājām var daudz kur aiziet! Sevišķi to ieteiktu tādām spriganām meitenēm un sportiskiem puišiem, kādi esat jūs.
Mīklā, ko sagatavoju, šoreiz runāts par enerģiju un dzinējiem. Atrodi desmit pazudušos vārdus un atsūti redakcijai! Katram ciparam atbilst noteikts burts. Atbildes gaidām līdz 24.martam (pasta zīmogs). Protams, būs arī balva.
(Publikācija sagatavota pēc Pētera Lustiga grāmatas “Kā darbojas auto”).
