Katrs bērns ir radīts laimei. Katrs bērns alkst pēc sapratnes, rūpēm un mīlestības.
Katrs bērns ir radīts laimei. Katrs bērns alkst pēc sapratnes, rūpēm un mīlestības. Bērna attiecības ar vecākiem, skolotājiem, draugiem veido viņa attieksmi pret lietām un cilvēkiem. Tās veido viņa izpratni par to, kas ir labs un kas ir slikts. Vai savā ikdienas steigā mēs neesam kļuvuši vienaldzīgi pret bērniem, kas ir mums apkārt un kas nav mūsu pašu, bet citu bērni?
Mums apkārt ir bērni, par kuriem sakām – viņiem trūkst mīlestības, viņi neko labu dzīvē nav redzējuši. Mums līdzās ir arī bērni, kas tādu vai citādu iemeslu dēļ ir pārkāpuši likumu.
Pamudinājumi un iemesli
Kas bērnu spēj mudināt pārkāpt likumu? Ko viņš ir piedzīvojis pirms tam? Viņš ir saskāries ar nabadzību, vecāku alkoholismu vai vardarbību. Bērns ir saskāries ar tiešu vai netiešu mudināšanu uz likumpārkāpumu. Vecāki parasti ir aizņemti darbā, īpaši ģimenēs, kur bērnu audzina viens no viņiem. Bērnam ir sliktas sekmes skolā un sliktas attiecības ar skolotājiem, tas veicina skolas neapmeklēšanu un klaiņošanu. Dažādu iemeslu dēļ bērnam ir radītas psihiskas novirzes. Viņš nav ticis laikus iesaistīts normālā sabiedrības dzīvē nav vecāku, nesāk laikus iet skolā, nav pietiekami mācību līdzekļu, apģērba. Katrs noteikti pazīst kādu bērnu, kurš ir līdzīgā situācijā. Varbūt izprotot šos cēloņus, ir vieglāk saprast, kāpēc bieži vien bērni nostājas uz likumpārkāpumu ceļa.
Kāda ir sabiedrības attieksme pret šo bērnu? Vai tā nav vienaldzīga? Līdzko kāds bērns ir izdarījis noziegumu, neviļus rodas vēlme viņu izolēt un nosodīt. Un vienīgo risinājuma veidu saredzam cietumu. Iespējams, tādēļ ka nezinām citu soda veidu. Kas ir cietums? Ko tas dod bērnam? Ko tas dod apkārtējiem, kad bērns atgriežas no cietuma? Cietums šobrīd spēj vienīgi uz laiku izolēt jauno likumpārkāpēju. Bērns zaudē jebkādas normālas saites ar ģimeni un skolu. Cietums pārcērt šīs saites. Tas laupa bērnam iespēju iegūt normālai dzīvei nepieciešamās saskarsmes prasmes un sociālās iemaņas, kā arī sagrauj bērna pašapziņu. Pieņemts domāt, ka, iznācis no cietuma, viņš kļūst vēl bīstamāks.
Nevēlas būt zaudētāji
Es tikos ar Agri Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. Tā bija trešā reize, kad viņš atradās ieslodzījumā. Puisim ir tikai 17 gadu. Runājot par to, kā viņu sagaidīja pēc cietuma apkārtējie, viņš stāstīja, ka vissāpīgākais bija dzirdēt pazemojošus, nosodošus vārdus no vistuvākajiem radiniekiem. Kaut gan Agris atzinās, ka viņš vēlas dzīvot tāpat kā citi bērni, vēlas, lai cilvēki viens otram palīdzētu, dalītos. Viņš vēlas, lai cilvēki cits citu saprastu un atbalstītu. Varbūt tās ir Agra un daudzu citu nepiepildītās ilgas, vēlmes, kas mudinājušas pārkāpt sabiedrībā noteiktos likumus. Agris tika notiesāts, jo bija izdarījis zādzību. Viņš vēlējās piepildīt savu sapni. Citiem bērniem bija lietas, kādu nebija viņam. Iespējams, ka Agris neredzēja citu iespēju, kā tās iegūt. Tēvs puisim dzēra un pēc tam nomira, māte savukārt viena pati aizbrauca dzīvot uz lauku māju. Agris atradās vecākā brāļa uzraudzībā, kas neveltīja viņam pietiekamu uzmanību. Šis stāsts izklausās jau iepriekš kaut kur dzirdēts un tik līdzīgs daudziem citiem.
Sodam jābūt audzinošam
Šodien bērnu jautājumu speciālisti īpašu uzmanību velta cēloņiem, kas bērnu pamudina kļūt par likumpārkāpēju, tāpēc meklē pieņemamākos veidus, lai novērstu cēloņus un lai bērnam, ja viņš ir izdarījis noziegumu, piespriestu viņa iepriekšējai dzīvei, pieredzei un personībai atbilstošāku soda veidu. Šī risinājuma būtiskākā iezīme ir orientācija uz to, lai sods neveicinātu atkārtotu nozieguma izdarīšanu.
Nepilngadīgo noziedzības novēršanā un sodu izpildes uzraudzībā ir iesaistīta virkne valsts un pašvaldību institūciju un darbinieku – Valsts bērnu tiesību aizsardzības centrs, sociālās palīdzības dienesti, bāriņtiesas, nepilngadīgo lietu inspektori, piespiedu darbu koordinatori un nepilngadīgo lietu uzraudzības dienestu speciālisti. Pakāpeniski pašvaldībās izveido Nepilngadīgo uzraudzības dienestus. To uzmanības lokā ir bērni, kas ir atgriezušies no ieslodzījuma vietām. Dienestu speciālisti strādā arī ar bērniem, kas ir no nelabvēlīgām ģimenēm. Bērnus iesaista dažādās sporta un brīvā laika aktivitātēs. Viņi mācās, kā veidot kontaktus ar citiem cilvēkiem, izteikt savas vēlmes un domas un uzklausīt. Speciālisti rūpējas, lai tie apmeklētu skolu, ārstu, lai justos noderīgi. Būtisks ir nosacījums – bērnam katru dienu regulāri jāierodas dienestā.
Rada izpratni sabiedrībā
Speciālistu zināšanas, pieredze darbā ar jaunajiem likumpārkāpējiem, vēlme padarīt šo bērnu dzīvi daudz vērtīgāku un līdzās tam mūsu apkārtējo dzīvi daudz drošāku ir labs pamats, lai atrisinātu mūžīgi aktuālo jautājumu – kāpēc jaunie likumpārkāpēji nemainās pēc cietuma un kāpēc mūsu drošība ir apdraudēta.
Apmēram 800 speciālistu jau ir iesaistīti kādā no apmācību programmām. Speciālisti no dažādām mūsu valsts pilsētām savstarpēji dalās pieredzē.
Par vienu no uzdevumiem, kas palīdzētu darbā ar nepilngadīgajiem, tie uzskata sabiedrības izpratni par jaunā likumpārkāpēja problēmām.
Cietumā Agris ieguva vidējo izglītību. Atklājās, ka puisi interesē angļu valoda, jo viņš uzskata, ka svešvaloda viņam noderēs darba meklējumos. Viņš vēlas strādāt un pelnīt naudu. No Agra staroja enerģija un vēlme piepildīt savu sapni brīvībā.
Kas šo puisi sagaida? Vai kāds būs gatavs viņam sniegt atbalstu un uzturēt viņa vēlmi dzīvot normālu dzīvi, tādu dzīvi, kādu dzīvojam mēs? Vai viņš satiks kādu sociālo darbinieku, kuram varēs uzticēt savu stāstu un vienlaikus saņemt padomu, plānojot turpmāko dzīvi?
Mēs droši vien katrs sirds dziļumos vēlam, lai šis puisis piepildītu savu sapni un lai viņam dzīvē veiktos vairāk nekā līdz šim. Bet varbūt Agra tālākais dzīves ceļš ir atkarīgs no mums, mūsu attieksmes, mūsu padoma un atbalsta?
