Bērns jāved pie ķirurga, neirologa, jāpārbauda arī dzirde un redze.
Bērns jāved pie ķirurga, neirologa, jāpārbauda arī dzirde un redze
Kad pasaulē ierodas mazs bērniņš, tad vecākiem nereti liekas, ka problēmas ir beigušās un sācies laimīgais laiks. Patiesībā ar katru bērna mēnesi, gadiņu vietā rodas arvien jaunas grūtības.
Pedagoģijas maģistre Ineta Bērziņa māmiņu skolas nodarbībās dalījās pieredzē un skaidroja bērna attīstības kritērijus. “Bērniņam piedzimstot, savam pediatram ir jāizprasa dzimšanas vēsture ar visām iespējamām traumām, kas varētu būt bijušas dzemdību laikā. Tieši pašiem vecākiem jābūt šai interesei, negaidiet, ka pats ārsts sāks atbildēt uz jautājumiem, kurus neuzdodat. Svarīgi arī pašiem bērniņu apskatīt no fiziskā viedokļa,” skaidro I.Bērziņa, kas pati ir divu bērnu māte. Bērnu pēc piedzimšanas noteikti vajadzētu parādīt ķirurgam, pārbaudīt arī redzi un dzirdi, kā arī vērsties pie bērnu neirologa, lai noteiktu traucējumus, kurus nevar redzēt uzreiz.
Aicina bērnus masēt pašiem
Īpaša uzmanība vecākiem jāpievērš tam, vai nav kādas ķermeņa daļas asimetrija. “Parasti šī asimetrija ir muskuļu tonuss, kas nozīmē, ka kādi muskuļi savilkti vairāk. Uz to vajag reaģēt laikus. Protams, jāvēršas pie masiera, tomēr būtu svarīgi arī pašiem mājās pamasēt bērniņu,” norāda I.Bērziņa. Viņa iesaka bērniņu masēt līdz viena gada vecumam katru dienu stundu un divdesmit minūtes. Sākumā vajagot vērot, kā masē masiere, un tikai tad mēģināt pašiem. “Nevajag baidīties masēt, neko nepareizi nevar izdarīt. Ja ir bailes, tad sākumā jāmasē kājas, rokas un tikai tad jāķeras pie citām ķermeņa daļām. Masāžas laikā bērnam ir gaisa pelde, tiek stimulēta asinsrite, tādējādi smadzenēs bagātinās skābeklis. Pats būtiskākais masāžā – kontakts ar bērnu,” stāsta I.Bērziņa.
Par attīstību jāsatraucas īpašos gadījumos
Mājās masēt ir arī labāk, jo šī ieplānotā masāža var nesakrist ar bērna režīmu. Bēram rodas sajūta, ka viņu nemitīgi rausta. “Katram bērnam ir individuāls attīstības temps un nav jāsatraucas, ka bērns iemācās runāt nedaudz vēlāk vai vēl nelasa. Vērts ir satraukties, ja ir kavēta attīstība visās jomās, ja bērns vēl 18 mēnešos nestaigā, divos gados nerunā, nereaģē uz jauniem stimuliem, atdarina vienas kustības, ja ir izteikta agresija, bērns nereaģē uz uzrunāšanu, ir ierāvies sevī, kā arī ja pēc trīs gadu vecuma ir grūti kontaktēties ar citiem bērniem,” skaidro I.Bērziņa.
Ļoti daudzi vecāki pašlaik sūdzas, ka bērni vēlu iemācās runāt. Ineta Bērziņa to skaidro ar to, ka ir skaņām pieblīvēta vide. Bērns nespēj iemācīties tik ātri diferencēt ar šīm saklausāmajām skaņām, viņš dzird mudžekli un nespēj atšķirt vārdus. Nevajadzētu arī blakus bērnam turēt mobilo telefonu. “Emocionāli svarīgi ir, lai brīdī, kad baro bērnu, pievērstos tikai viņam. Ir nepareizi, ja dara vēl blakusdarbus. Vecākiem arī jāpiedomā pie vārdiem, ko izrunā bērniem. Vārdi iespaido, no šiem vārdiem arī veidojas bērna vārdu krājums,” stāsta I.Bērziņa.
