Pret piespiedu „brīvprātīgu” bēgļu uzņemšanu Latvijā 4.augustā pie Ministru kabineta piketēs vīru kopa „Vilki”, biedrība „Dieva suņi”, Nacionālās apvienības deputāti un nacionālā savienība „Taisnīgums”. Apmēram 100 pieteiktā piketa dalībniekus neapmierina valdības lēmums, ka Latvija uzņems 250 bēgļus. Arī Nacionālā apvienība ir pret to, uzsverot, ka mūsu valsts pagājušā gadsimta laikā pret savu gribu ir uzņēmusi proporcionāli vairāk imigrantu nekā jebkura cita Eiropas Savienības valsts. „Tā ir Latvijas īpašā situācija, kas jaunu cittautiešu imigrāciju padara sevišķi bīstamu,” uzskata Nacionālajā apvienībā. Savukārt Saeimas opozīcijas deputāts Mārtiņš Bondars brīdina par riskiem, pieļaujot, ka bēgļi var būt inficēti ar bīstamām slimībām vai pārstāvēt teroristiskas organizācijas. Diemžēl Latvijā līdz šim ir spriests galvenokārt par to, cik bēgļu iespējams uzņemt fiziski.
Igaunijā jau notiek protesti – simtiem cilvēku izgājuši Tallinas ielās, lai paustu „nē” bēgļu uzņemšanai Eiropā, arī Igaunijā. Kaimiņi uzskata, ka imigranti var apdraudēt ne tikai valsts labklājību, bet arī drošību, veidojot pamatiedzīvotājiem bīstamas sociālās grupas. Tāpēc protestētāji pieprasa rīkot referendumu. Itālijas pieredze liecina, ka ir par vēlu iebilst, kad bēgļi jau uzņemti. Romā un Trevito bēgļu izmitināšanas vietās itāļi protestē, lai gan teorētiski piekrīt nepieciešamībai uzņemt bēgļus. Viņi tikai nevēlas tos redzēt savā tuvumā. Izrraēlā, kur izmitināti apmēram 40 000 nelegālo bēgļu no Eritrijas un Sudānas, galvaspilsētas Telavivas autoostas kvartālā dzīvojošie baidās vakaros iziet uz ielas. Acīmredzot ne bez pamata.
Latvijā, visticamāk, pirmie bēgļi ieradīsies jau rudenī vai ziemā. Taču šķiet, ka ne tikai valdības ministriem, bet arī iedzīvotājiem tā šķiet tāla nākotne. Latvijas Universitātes asociētā profesore Liesma Ose norāda, ka mums nevajag bēgļus – pabalsta saņēmējus, bet cilvēkus, kas strādā un maksā nodokļus. Latvijas televīzijas 7.kanāla eksperiments liecina, ka bēglim atrast darbu būtu problemātiski. Turklāt riska faktors ir imigrantu ierastais dzīvesveids, ko nedrīkst ignorēt. Pozitīva pieredze ir mācītāja Jura Cālīša ģimenei, kas pirms varākiem gadiem Zvannieku mājās uzņēma Somālijas bēgļus. Meitene no Somālijas apprecējās ar latviešu puisi. Veiksmīgi integrēties bēgļi varēja tāpēc, ka viņiem tika dota ne tikai pajumte, bet arī dzīvošanai draudzīga vide. Tas nozīmē, ka ir jābūt gataviem pieņemt bēgļus savā vidū.
Protams, ir jāpalīdz bēgļiem. Taču ir arī jāsaprot, ko šī palīdzība prasa no valsts un no mums katra. Jārod atbildes uz daudziem jautājumiem, kuras mūsu vietā neviens cits nemeklēs. ◆
