Aukstajās ziemas dienās vairāk nekā 30 baloži ir paēduši, tāpēc pasargāti no nosalšanas. Apeniete Velta Galkina putnus ar maizes drupačām baro trīs reizes dienā.
Aukstajās ziemas dienās vairāk nekā 30 baloži ir paēduši, tāpēc pasargāti no nosalšanas. Apeniete Velta Galkina putnus ar maizes drupačām baro trīs reizes dienā.
“Pirms septiņiem gadiem sāku barot vienu brūnu balodi. Man tas iepatikās, jo ir atšķirīgs no zilganpelēcīgajiem. Pēc tam tas atveda līdzi baru. Baloži ir pieraduši, ka mieloties var pulksten 9.30, 12.30 un 16.00. Tad bez saukšanas klāt ir visi. Tiesa, putni atstāj mēslus, tāpēc iespējams, ka sētniekiem ir vairāk darba. Kad laiks ir silts, tad dažkārt slauku ietvi,” stāsta V.Galkina.
Viņa nevar izgatavot putnu barotavu mazajiem dziedātājputniem, tāpēc rūpējas par baložiem. Velta to dara ar prieku. Nelielajā koka ēkā dzīvo arī otra pensionāre Vera Rumaka, kura baro baložus. Tikai “ēdienkarte” ir cita – grūbas. Viņa sevišķi iemīļojusi balodi, kuru iesaukusi par Robīti. Ja tas neatlido, tad arī citi var palikt tukšiem vēderiem. Protams, tas nav uz ilgu laiku.
Ornitologi norāda, ka nekādā gadījumā nevajag sākt barot putnus, ja to nedara regulāri. Nav pieļaujams pat vienas barošanas reizes iztrūkums, jo tas kaitē putniem daudz vairāk nekā pašam barotājam šķiet. Neuzkrājuši barības rezerves naktij, putni var nosalt. Tiesa, tiek atzīts, ka baloži arī ziemā barību spēj sameklēt paši. Tomēr arī to barošanu nedrīkst pārtraukt, jo putni atkal un atkal atgriezīsies vietā, kur saņēmuši barību, nevis meklēs to citur. Baložus saprot tikai tie, kuru sirds pieķērusies putniem, kuru pacelšanās debesīs un dūdošana uz māju jumtiem rada īpašu noskaņu pilsētā.
