Šodien, 6.martā, dziesmotajā streikā Austrumvidzemē piedalīsies vienīgi Gulbenes rajona skolotāji. To izdevās noskaidrot, aptaujājot Alūksnes, Gulbenes un Madonas rajonu Izglītības pārvalžu vadītājus.
Šodien, 6.martā, dziesmotajā streikā Austrumvidzemē piedalīsies vienīgi Gulbenes rajona skolotāji. To izdevās noskaidrot, aptaujājot Alūksnes, Gulbenes un Madonas rajonu Izglītības pārvalžu vadītājus.
Desmitos no rīta Gulbenes rajona skolās izskanēs dziesmas, bet Lejasciema vidusskolas pārstāvji brauks streikot uz Rīgu. Alūksnes rajona skolotāji uzrakstījuši atbalsta vēstuli streikam. Madonieši šinī streikā nepiedalās. Streika galvenais iemesls – nepietiekamais interešu izglītības finansējums valstī. Gulbenes rajonā interešu izglītībai šogad pietrūkst 21 000 latu, Alūksnes – 22 000 latu, bet Madonas – jau aptuveni 30 000 latu.
Skolēniem būs mazāk iespēju izkopt intereses
“Gulbenes rajona skolās dziedās latviešu tautas dziesmas. Piemēram, “Bēdu manu lielu bēdu”. Tas ir protests pret valsts politiku, nevis pret pašvaldībām. Mēs protestējam pret finansējuma samazināšanu interešu izglītībai. Konkrēti šo trūkumu jutīsim no 1.septembra līdz 31.decembrim,” saka Gulbenes rajona Izglītības pārvaldes vadītāja Liāna Jansone.
Gulbeniešiem bija jāizvēlas, vai jau tagad sākt samazināt interešu izglītības finansējumu vai arī darīt to vēlāk. Nolemts, ka mācību gada vidū “netraumēs bērnus, vecākus un skolotājus”, tiks pabeigts iesāktais. Taču nākamajā mācību gadā nāksies rēķināties ar to, ka naudas nepietiek.
Arī Madonas rajonā rīkosies tāpat. “Finansējums interešu izglītībai piešķirts iepriekšējā gada ietvaros. Taču šogad ar to ir par maz. Atvēlēs naudu pedagogu algām, bet materiālo bāzi vajadzēs nodrošināt pašvaldībām,” saka Madonas rajona Izglītības pārvaldes vadītāja Veronika Caune.
Pašvaldības gribēdamas nespēs glābt situāciju
Viņa pauž, ka “Rīgā otrdien streikos, prasot, lai vidusskolās būtu obligātā mūzikas stunda”, taču Madonas rajonā šādas problēmas pagaidām nav. “Mums visi skolu kori, kas bija arī šogad, tiek finansēti no fakultatīvajām nodarbībām paredzētajiem līdzekļiem, kas gan arī šogad samazināti uz pusi. Taču Rīgā skolu korus finansēja no interešu izglītības naudas. Tāpēc radās sajukums,” skaidro V.Caune.
Viņa uzsver, ka, “ja interešu izglītības finansēšanu nākamajā mācību gadā novels uz pašvaldību pleciem, tad jārēķinās, ka pašvaldības nespēs to izdarīt”. Jau tā šobrīd “lielāko daļu sava budžeta naudas pašvaldības atvēl skolām”.
Gulbenieši “par šo sāpīgo jautājumu” runājuši ar izglītības ministru Kārli Greiškalnu.
Prasa vienādu finansējumu visiem bērniem
“Nosūtījām vēstuli Saeimas Izglītības komitejai, Finansu, Izglītības un zinātnes ministrijai. Dzintars Ābiķis atsūtīja atbildi, ka atbalstīs mūsu priekšlikumu. Mēs esam par to, lai visā valstī būtu vienāds finansējums uz vienu bērnu. Šobrīd faktiski mūsu rajonā uz vienu bērnu ir 9 lati un 33 santīmi, bet Kuldīgā – 24 lati uz vienu bērnu. Tas nav nopietni. Prasām, lai no septembra visā valstī uz katru bērnu būtu vienāda valsts finansētā interešu izglītības daļa,” saka L.Jansone.
Savukārt madonieši apzinājuši, ka interešu izglītības izmantotājas galvenokārt ir meitenes, tāpēc jādomā par to, “kā vairāk iesaistīt zēnus, organizējot viņiem saistošas nodarbības”.
Gulbenē informēja, ka interešu izglītības finansējumā neietilpstot mūzikas un mākslas skolas, ko finansē Kultūras ministrija un kas skaitās profesionālās ievirzes iestādes, taču ietilpst sporta skolas un visi ārpusskolas interešu pulciņi. Sporta skolā nodarbības zēni apmeklē pat vairāk nekā meitenes.
