Apmeklējam arī slaveno Alepo tirgu – tas nu ir kolorītākais Austrumu iepirkšanās piedzīvojums Sīrijā. Tas ir 16 kilometrus garš velvēm klāts ieliņu labirints, kas saglabājies no viduslaikiem, kad pilsēta bija svarīgs tirdzniecības centrs.
40 gadus nodzīvo uz vienas kolonnas
Netālu no Alepo visus tūristus piesaista Sv. Saimona bazilikas drupas. Tās ir kā piemineklis Sīrijas dīvainākajam svētajam, kurš 40 gadus nodzīvojis uz vienas vienīgas kolonnas. Viņa garo dzīvesstāstu (gandrīz leģendu) sīki stāsta gids Zaharijs. Mēs aizrāvušies nemanām, ka līst lietus un paliek drēgns. Sasildāmies ar karstu tēju, ko mums sarūpējis autobusa šoferis.
Tālāk ceļš ved gar daudzām mirušajām pilsētām un arheoloģiskajiem izrakumiem, kas atklājuši simtiem grandiozu tumbu, kolonnu, klosteru, ceļļu, tempļu un zemnieku mājas…
Aizmirstās Apamea romiešu senpilsētas drupas ir piedzīvojušas pat daudzu antīkās pasaules superzvaigžņu – Maķedonijas Aleksandra, Kleopatras un Hannibala – klātbūtni. Mēs ejam pa tās galveno ielu, kuras bruģī redzami ratu riteņu sliežu nospiedumi, un kolonnas, kolonnas – 400 tās bijušas.
Pa ceļam uz Palmiru apstājamies Homsā, lai redzētu, kā griežas 1800 gadu veci trīs milzīgi riteņi. Tie vēl tagad ceļ ūdeni no Orontas upes uz apūdeņošanas kanāliem. Parkā, kur ir šie dzirnavu rati, sapulcējies daudz vietējo iedzīvotāju, jo ir Sīrijas Neatkarības diena – 17.aprīlis (1946.gadā neatkarība iegūta no frančiem).
Priekšā paveras tuksnešu mirāža
Tuksneša mirāža Palmira mūsu priekšā paveras no kalna, kurā mēs uzbraucam, lai apskatītu arābu cietoksni. Ar tālskati “pievelku tuvāk” Palmiras kolonnas, tempļus, klusuma torņus, tuvplānā redzu arī hipodromu sacensībai ar kamieļiem. Iekārtojamies Palmiras pilsētas viesnīcā. Pēc vakariņām jūsmojam par svecēm apgaismotajām Palmiras kolonām. Rīt mēs iesim klausīties un aplūkot antīko pilsētu, tās bagāto muzeju utt.
Palmira ir simbols skaistuma apzīmēšanai (piemēram, Pēterburga – “Ziemeļu Palmīra” utt.). Tā arābiem no 3.gs. asociējas ar carienes Zenobijas vārdu – kā lepnas, gudras sievietes simbolu. Tā ilgi izturējusi lielās Romas uzbrukumus. Palmira bija svarīgs asīriešu tirdzniecības karavānu ceļu centrs, tādēļ tās uzplaukums bija atkarīgs no tā, kādu pozīciju tā ieņēma Zīda ceļā starp Vidusjūras baseinu un Eifratas upes auglīgo ieleju. No šī senā krāšņuma mums atliek jūsmot tikai par milzīgajām drupām, uzzinot, ka šeit bija Baala templis, Triumfa arka, Senāts, Agora – tirdzniecības laukums, amfiteātris, kas arī tagad kalpo dažādiem teatrāliem uzvedumiem, festivāliem. Šīs daudzās drupas čukst mums par šīs lieliskās pilsētas raibo pagātni. Tagad uzcelta jauna Palmira starp oāzēm, olīvu un palmu birzīm, granātu kokiem tuksneša vidū, lai priecētu tūristus no visas pasaules.
Ciemats, kurā ir divi klosteri
Pēc Palmiras devāmies uz Maaloulas (Maļuļas) kristiešu ciematiņu, kas paslēpies gleznainā klinšu aizā Libānas kalnu grēdas austrumu pusē. Smilšakmens klintīs redzam daudz alu, kur dzīvojuši mūki – vientuļnieki. Šeit daudzi vietējie iedzīvotāji vēl runā senajā aramiešu jeb Jēzus Kristus dzimtajā valodā, kuru mums demonstrē kāds vietējais jaunietis. Ciemats slavens ar diviem klosteriem. Svētā Sergija un Bahua klosteris uzcelts mūsu ēras 4.gadsimtā. Tajā glabājas vērtīgas svētbildes no 17., 18.gs., kā arī arābu svēto gleznas. Otrs klosteris ir Svētās Teklas (Feklas), kura bija apustuļa Pāvila skolniece – pirmā sieviete – kristiete (vēlāk svētā), kura izplatīja tautā kristīgo ticību. Ģimenes locekļi, sevišķi tēvs viņu par to vajāja un gribēja nogalināt, tādēļ Teklai bija jāslēpjas kalnu alās. Apskatījām viņas celli, baznīcu, noklausījāmies viņas un Sv. Pāvila dzīves stāstus. Blakus cellei no klints plūst auksts ūdens, tas esot svētīts ūdens, tādēļ visi apmeklētāji to ņem pudelēs sev līdzi.
Sīrijas nenogurdināmais gids saka, ka Bosras pilsētā mūs sagaida vēl viens pārsteigums, jo šī pilsēta ir bijusi Romas impērijas austrumu galvaspilsēta, tā atrodas auglīgas ielejas centrā. Senas bruģētās ielas ved pie lieliem vārtiem. Arī te daudz tempļu, piļu, kolonnu, mošeju no tumša bazalta. Galvenais Bosras lepnums ir apbrīnojami labi saglabājies amfiteātris, kurā var izvietoties 15 000 skatītāju, bet celts tas ir jau mūsu ēras 2.gadsimtā.
