Malienas pagasta zemnieku saimniecības “Ziemeļi” īpašnieki, dzīvesbiedri Ināra un Roberts Zeltiņi audzē ārstniecības augus.
Malienas pagasta zemnieku saimniecības “Ziemeļi” īpašnieki, dzīvesbiedri Ināra un Roberts Zeltiņi audzē ārstniecības augus.
“Cilvēki tāpat kā koki, augi un visa dzīvā radība ir dabas daļa. Slimi meža zvēri instinktīvi atrod augus, kas ārstē. Arī mūsu senčiem bija dabas dziedniecības zināšanas, ko nodeva no paaudzes paaudzē. Tagad cilvēki atkal izmanto dabiskus līdzekļus, tāpēc pieaug pieprasījums pēc ārstniecības augiem,” stāsta R. Zeltiņš.
Drīz būs jāsēj sēklas dēstiem. Zeltiņi audzē tos ārstniecības augus, ko ir vieglāk savākt, arī daudzgadīgos. Par ārstniecības augu piegādi ir noslēgti līgumi ar firmu “Farma Balt”, Rīgas Farmaceitisko fabriku un “Planta Medica”.
“Mūsu piedāvātie ārstniecības augi ir labas kvalitātes, tāpēc tos labprāt pieņem. Ir jānovērtē iespējas, vai spēsim piegādāt līgumā paredzēto daudzumu ārstniecības augu. Mēs zinām savas iespējas, bet pieprasījums ir liels. Varētu ņemt kādu palīgu, bet ir bažas par darba kvalitāti,” domā R. Zeltiņš.
“Pieņemot ārstniecības augus, pārbauda to smaržu. No ārzemēm ievestajām kumelītēm nav smaržas, bet mūsu tā smaržo, ka pieņēmēji pat brīnījās. Piparmētra ir pieprasīta, un to audzējam daudz. Mums ir piparmētru šķirne, kādas nav nevienam Alūksnes rajonā. Tā ir no Sanktpēterburgas botāniskā dārza,” stāsta I. Zeltiņa.
Rudenī Zeltiņi domā pārdot ārtsniecības zāļu tējas. “Cilvēki zinās, ka tā ir tīra produkcija, kas audzēta tepat, Latvijā. Pērkot aptiekā zāļu tējas, nevar zināt, kur tās ir vāktas. Kumelītes, piemēram, ieved no Polijas. No Lietuvas ved bērzu lapas. Kāpēc tās nevar lasīt tepat? Daudzi cilvēki žēlojas, ka nav darba. Kāpēc viņi nevar vākt ārstniecības augus?” brīnās R. Zeltiņš.
Zemnieki domā, ka pieprasījums pēc zāļu tējām būs. “Labāk lietot tēju katru dienu, negaidot, kad saslims. Lai būtu ārstniecisks efekts, tēja ir jādzer bez cukura, jo cukurs ir ķīmiskā procesā iegūta saldviela,” iesaka zemnieks.
“Gribam šogad sākt audzēt arī ogas, pēc kurām ir liels pieprasījums: mellenes, upees, avenes. Iepirksim melleņu stādus, tie jau ir pieteikti. Svaigas ogas ir izdevīgāk pārdot, bet tad jābrauc uz tirgu. Pīlādžu ogas ir jau piežāvētas. Pieprasītas ir arī meža avenes. Nav laika, izdarīt jau varētu daudz,” domā I. Zeltiņa.
