Jaunannas pagasta “Stūrīšu” māju saimnieci Āriju Vilciņu – Leiškalni labi raksturo apkārtne.
Jaunannas pagasta “Stūrīšu” māju saimnieci Āriju Vilciņu – Leiškalni labi raksturo apkārtne. Ap sarkano ķieģeļu ēku Pededzes krastā ir glīts zāliens, kurā kā pūķi visās varavīksnes krāsās guļ puķu dobes. Augļu dārza malā uzslieta nojume, un turpat netālu ir no ķieģeļiem ierīkota ugunskura vieta. Vienmērīgajā zaļumā iezīmējas gaišāks četrstūris, kur bijusi puķu dobe.
“Tur gribu izveidot puķu koku. Bērza stumbram apkārt būs daudz podiņu, un katrā augs kāda puķe. Kad visas atvērs ziedus, būs ziedošs koks. Ideja ir, bet kā tas izskatīsies, redzēsim nākamvasar. To un tāpat citas ierosmes gūstu žurnālos. Arī ugunskura vieta no ķieģeļiem izveidota ļoti vienkārši,” stāsta Ā. Vilciņa – Leiškalne.
Patīk lasīt romānus turpinājumos
Viņa jau divus gadus abonē laikrakstu “Alūksnes Ziņas”. Sākumā acīs “iekritusi” biroja darbinieču simpātiskā fotogrāfija, bet tagad Ārija atzīst, ka avīzē ir daudz informācijas. “Man patīk lasīt romānu turpinājumos. Tāpat uzzinu jaunsaimnieku darba pieredzi. Kad no rīta pieceļos, izlasu avīzi no pirmās līdz pēdējai lapai. Plaša informācija par raidījumiem un filmām ir televīzijas programmā,” vērtē lasītāja. Viņa uzskata, ka lietderīgi būtu pastāstīt par Jaunannas sarīkojumiem. Piemēram, par ceturtdien zemnieku saimniecībā “Arāji” notikušo koncertu no Vācijas atbraukušajiem bērniem, kas te ieradušies veselības nostiprināšanai.
Puķes uzzied, kad ar tām runā
Ārija atzīst, ka puķes viņai vienmēr ir patikušas. Viņai ir “zaļie īkšķi” – var iespraust kaut alkšņa zaru, un tas augs. “Kad ieraugu kādu neparastu puķi vai augu, man to noteikti vajag dabūt. Gribu redzēt, kā tas augs un ziedēs. Tā man jau trešo gadu puķu podā aug ananass, ko tur iedēstīju no augļa čemura. Bet nav zināms, vai un kad veidosies auglis. Dabā ananasi nav lieli – apmēram metru augsts krūms,” skaidro Ārija. Pie mājas sienas gatavojas vīnogas. Pašlaik zied cīnijas, vīteņrozes, karaliskās lilijas, samtenes, drīz atvērsies rudbekijas un daudz citu ziedu. “Man patīk visas, arī lauku ziedi, jo katram ir savs krāšņums. Tiesa, lai uzziedētu, ar puķēm ir jārunā. Bet tas ir noslēpums, ko saku,” joko saimniece.
No sēkliņas izaudzē sešas palmas
Visās istabās goda vietā ir puķes. Palmai jau 25 gadi, bet tā dzen jaunus asnus un nesūdzas, ka griesti kļuvuši par zemiem. Tai blakus labi jūtas klīvija, kas noziedēja krēmkrāsas zvaniem. Zied arī monstere, bet tagad apmēram piecus gadus tā atpūšas. “Kad biju ekskursijā Suhumi, ēdām dateles, un to sēklas pēc tam iestādīju. Tā izaudzēju sešas palmas. Vecākā ir sakuplojusi, bet četras atdevu radiem. Vēl viena mazāka ir palikusi, to neesmu nevienam apsolījusi,” viņa skaidro. Uz palodzes ar biezām, tumši zaļām lielām un mazām sarullētām lapām lepojas neparasta puķe, kam zieds atgādina saziedējušu sīpolu. Ārija neatceras tās nosaukumu, bet lasījusi, ka pie tās gadu varot neiet, jo tā varot iztikt bez ūdens un pati par sevi rūpēties. Viņa tā nevar, un katru dienu vismaz sasveicinās.
Gatavo augļu kūkas un boli
Ā.Vilciņa – Leiškalne ir profesionāla pavāre. Kad ēdnīcu privatizēja, viņa sāka strādāt dārzniecībā, un tagad var likt lietā šīs iemaņas savā saimniecībā. Viņai patīk gatavot gaļas un saldos ēdienus. “Garšīgs ir banānu krēms. Tos sagriežu sīkos kubiņos. Krēmam saputo olu dzeltenumus, sajauc ar putukrējumu un karsē ūdens peldē, kamēr sabiezē. Tad pievieno banānus un izšķīdinātu želatīnu. Kad krēms atdzisis un sacietējis, to ēd ar dzērveņu vai citu skābu ogu ķīseli,” atklāj Ārija. Tortes un kūkas viņa necep, bet gatavo no augļiem, ogām, biezpiena vai jogurta ar cepumu vai vafeļu pamatni. Arī tām ir vajadzīgs želatīns, bet var brīvi improvizēt. Ar jaunumiem Ārija cenšas pārsteigt kaimiņus, paziņas un savas jubilejas viesus.
“Arbūzam nogriezu cepurīti, vidus mīkstumam izņēmu sēklas un sagriezu kubiņos. Auglī kārtās ieliku vīnogas, ķiršus, upenes, arbūza gabaliņus un visu pārlēju ar cukura sīrupu. Kad tas aukstumā “nogatavojas”, ir brīnišķīga augļu vāze. Pie kaimiņienes degustējam,” smejas Ārija. Neviens necep pupu kotletes, bet viņa tās gatavo, un visi ēd slavēdami.
