Šodien 15.dzimšanas dienu svin Alūksnes koris “Atzele”. Dzimšanas diena ne tikai cilvēka, bet arī kolektīva dzīvē ir brīdis, kad atskatās uz noieto ceļu un domā par nākotni.
Šodien 15.dzimšanas dienu svin Alūksnes koris “Atzele”. Dzimšanas diena ne tikai cilvēka, bet arī kolektīva dzīvē ir brīdis, kad atskatās uz noieto ceļu un domā par nākotni.
“Jubilejas koncerts ir dāvana bijušajiem kora diriģentiem un dalībniekiem, klausītājiem un mums pašiem. Domāju, ka koncerta programma būs pārsteigums visiem, jo nezinām, kā tā izskanēs. Turklāt tā ir kaut kas jauns un nebijis Alūksnē. Koncertā piedalīsies arī profesionāli mūziķi,” stāsta kora “Atzele” diriģente Ina Perevertailo.
Kam dziedāt savu dziesmu?
Dzimšanas dienas koncerta moto ir Friča Bārdas dzejas rinda: “Kam savu dziesmu es dziedu?” I.Perevertailo domā, ka viennozīmīgi uz šo jautājumu nevar atbildēt. “Man mūzika ir vajadzīga tāpat kā valoda. Tajā es paužu savas domas un jūtas. Laimīgi ir tie, kas korī realizē savu garīgās dzīves daļu,” viņa saka. Katram ir svarīgi izteikt, kā viņš jūtas. Diriģente atzīst, ka viņa vislabāk to var izdarīt mūzikā.
Dziesmās svarīgs ir arī teksts. “Tikai iedziļinoties tekstā, esam tiesīgi dziedāt. Diriģents uzņemas atbildību par muzikālo skanējumu, bet koristi – par jēgu, ko ieliek mūzikā ar tekstu,” akcentē I.Perevertailo. Kora mēģinājumu laikā pakāpeniski padziļinās dziesmu teksta izpratne un mainās dziedātāju attieksme. “Tas ir tāpat kā dažādā vecumā lasot vienu un to pašu grāmatu. Tās ir it kā trīs atšķirīgas grāmatas,” secina diriģente. Dziesmas izpratni diriģents un koristi atklāj koncertos. “Tad var teikt: jā, esmu dziedājis šo dziesmu kādam. Esmu par to tik daudz domājis, strādājis ar to, un nu ir pienācis brīdis, kad varu to dot citiem. Ja klausītāji to pieņem, tad darbs ir padarīts,” atzīst I.Perevertailo.
Viņa nezina, vai klausītāji vienmēr ir sapratuši “Atzeles” dziedātās dziesmas, taču var droši teikt, ka daudziem tās ir patikušas un aizgājušas līdz sirdij. “Tas ir svarīgākais,” domā diriģente.
Fortūna atnāk negaidīta
Jubilejas koncerta kulminācija būs daļa, kurā atskaņos fragmentus no 20.gadsimta vācu komponista Karla Orfa kantātes “Carmina Burana”. “Teksts ir radies no 13. līdz 16.gadsimtam, tāpēc fascinējoša ir tā aktualiāte. Tajā stāstīts par mainīgo fortūnu, kas uznes visaugstākajā virsotnē vai nomet visdziļākajā aizā. Kad esam augšā, tad priecājamies, un skumstam vai raudam, kad esam lejā. Fortūna ir tā, kas pavada mūsu dzīvi,” stāsta I.Perevertailo.
“Atzeli” fortūna uznesa panākumu viļņa virsotnē Budapeštā, kur koris ieguva pirmās pakāpes laureāta diplomu. “Pēc ilga un smaga darba ir tāda sajūta, ka dziedi tikai diriģentam, lai atdotu visu, kas tevī ir labs un kas apgūts mēģinājumos. Katrs no 45 koristiem, necerot uz panākumiem, ieliek dziesmā sevi visu. Un pēkšņi to novērtē! Tā ir fortūna,” atceras diriģente.
I.Perevertailo atzīst, ka tā ir sava veida maģija vai pat hipnoze, kas liek korim dziedāt ar vienu elpu, vienu domu un vienu jūtu. “Tā var izdziedāt vēlēšanās, sapņus un jūtas, ko nevar realizēt citādi. Parasti liekas nepieņemami teikt skaistus vārdus un paust savas jūtas, bet mūzikā un dziesmās to var,” viņa uzsver.
Tā notiks! Tā būs!
Nevar teikt, ka diriģenti un dziedātāji katrā mēģinājumā strādā ar visu atdevi, bet šis darbs summējas. Mēģinājumi notiek piektdienas vakaros, kad cilvēki ir noguruši. “Piektdienas vakari ir visgrūtākie, bet arī visemocionālākie,” atzīst I.Perevertailo. Lai ietaupītu laiku, divi diriģenti strādā paralēli ar vīru un sievu balsīm. “Ina faktiski izdara “melno” darbu, strādājot arī papildus mēģinājumu laikam. Koris, manuprāt, ir Inas otra dzīve,” atzīst diriģents Jānis Baltiņš. Ina uzsver, ka Jānis saliek visus punktus uz “i” pirms koncertiem un konkursiem. “No Jāņa strāvo pozitīva enerģija, un tās ir ļoti daudz. Man tā liekas tik vitāla, ka arī tad, kad viņš neganti rājas, varu tikai piekrist un māt ar galvu. Jānis korim atdod sevi pilnībā. Tad liekas – es arī to varu,” atzīst I.Perevertailo.
Koristi jūt, ka Jānī Baltiņā ir tik daudz labas gribas un enerģijas, lai varētu “kalnu gāzt”. Tāpēc viņi tic diriģenta vārdiem: “Tā notiks! Tā būs!” arī tad, kad patiesībā šaubās. Viņi seko Jānim, jo gribas ticēt. Un pieredze liecina, ka viņš zina, ko runā. “Kopā ar “Atzeli” esmu tikai trešo sezonu, bet šis laiks ir bijis radošs mums visiem: konkurss Ungārijā, Emila Melngaiļa tautas mūzikas konkurss Bīriņu pilī, skolotāju koru salidojums Gulbenē, koncertbrauciens uz Vāciju, jaukie sezonas noslēguma koncerti Gaujienā. Jūtos gandarīts par kora profesionālo varēšanu,” akcentē J.Baltiņš.
Kora pirmais diriģents bija Arnis Paura. Viņš bija jauns un izvirzīja korim augstas prasības. Pēc diviem gadiem kora vadību uzņēmās Jāzepa Mediņa Mūzikas koledžas direktors Roberts Liepiņš. “Roberts bija mans skolotājs. Domāju, ka viņš arī mani ir iemācījis visu darīt lēni, pamatīgi un labi. Roberts izveidoja pamatu kora izaugsmei,” ir pārliecināta I.Perevertailo.
Meklē jaunas iespējas
Pēdējos dziesmu svētkos “Atzeles” dziedātāji bija koru skates fināla dalībnieki. Latvijā ir daudz grūtāk gūt panākumus nekā ārzemēs, jo te konkurence ir milzīga. Pēc šā panākuma R.Liepiņš atvadījās no atzeliešiem. “Kolektīvs ir stiprs. Kopīgi ir prieki un bēdas, kas stiprina “Atzeli”,” secina I.Perevertailo. Gadu gaitā koristi ir kļuvuši domu biedri. Šķiet, ir kādas īpašas saites, kas viņus vieno. “To nav iespējams izteikt vārdos, bet es jūtos labi kopā ar viņiem. Daudzi uz kori nāk tāpēc, ka tur ir savējie. Darbā katram ir citi pienākumi, un maz ir saskarsmes. Korī tā ir,” norāda diriģente.
Koncertceļojumi, kad visi dziedātāji ir “šaurā mājā” – autobusā, ir pārbaudījums. Ja tas izturēts, tad cilvēki ir kļuvuši draugi. “Ārzemēs koris sevi redz no malas ar cilvēku acīm, kas to klausās. Nav vairs kritērija – mazpilsētas vai galvaspilsētas kolektīvs. Tad redzi: kas nāk no sirds, uz sirdi aiziet. Un šo sajūtu nevar nopirkt ne par kādu naudu. Tad rodas atziņa – ir vērts dzīvot, strādāt un dziedāt,” ir gandarīta I.Perevertailo.
“Atzeles” diriģenti un dziedātāji arvien meklē jaunas iespējas, izstrādā projektus un tos realizē. Dzimšanas dienas koncerta programmas otrajā daļā pavadījumu kantātei uz divām klavierēm un sitamajiem instrumentiem izpildīs profesionāli mūziķi. “Koncerta programmas pirmajā daļā ir iekļauti latviešu komponistu a capella kora oriģinālkompozīcijas un latviešu tautas dziesmu apdares,” stāsta J.Baltiņš.
Pēc jubilejas koncerta “Atzele” sāks apgūt dziesmu svētku “Rīgai – 800” repertuāru. “Pretstatā sarežģītajai dzimšanas dienas programmai tās būs mīlestības dziesmas Rīgai. Priecājamies, ka varēsim izdziedāties latviski par tuvām tēmām,” domā diriģente.
Viņa uzsver, ka šobrīd pati dzīve izvirza prasību mainīties. “Ir jāmeklē vienmēr kaut kas jauns. Pastāvēs, kas pārmainīsies,” atzīst I.Perevertailo.
