Liepnā svētku nedēļā var redzēt gan pie apģērba piespraustas sarkanbaltsarkanās lentītes, gan mašīnas un traktorus ar Latvijas karodziņiem. “Esmu patriots!” lepni saka jaunais zemnieks Andris Zučiks.
Ka tie nav tikai vārdi, apliecina A.Zučika darbs zemnieku saimniecībā ”Priežumājas 2”, kas acīm redzami attīstās. Viņam patīk saimniekot laukos. “Tas bija mans bērnības sapnis – tikt pie jauna traktora. Kad staigāju aiz zirga arkla, vagojot kartupeļus, par to vien domāju. Tagad man beidzot ir tāds, par kuru ir ne tikai prieks, bet ar kuru ir arī patīkami strādāt,” saka A.Zučiks. Zučiku ģimene ir liela – ir trīs dēli, no kuriem divi strādā plecu pie pleca dzimtajā pagastā, arī meitas palīdz. Tēvs un māte nekad neliedz savu padomu un atbalstu. “Ja vajag, tad, protams, palīdz. Taču parasti pats aru, sēju un kuļu graudus. Daru visu ar prieku, lai gan dažreiz salīdzinu ar astoņu stundu darbalaiku pilsētā. Te jāstrādā tik, cik vajadzīgs. Ja neizdarīsi, nebūs nekā. Toties pats esmu sev priekšnieks,” spriež A.Zučiks.
Saņem atbalstu jauna
traktora iegādei
Pirms trim gadiem Andris Zučiks no tēva pārņēma un sāka attīstīt saimniecību, izmantojot finansiālu atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem. Šajā atbalsta pasākumā projekta īstenošanai var saņemt 70 procentus valsts un Eiropas Savienības fondu finansējumu līdz 50 000 eiro. “Uzrakstīju projektu traktora un aprīkojuma iegādei. Turklāt vajadzēja ņemt kredītu bankā, jo atbalstu var saņemt tikai pēc projekta īstenošanas. Daļa agregātu bija iegādāti jau iepriekš, tāpēc tagad varu strādāt zemi ar jauno “New Holland” un audzēt graudus bioloģiski, kā arī kartupeļus un sīpolus,” stāsta A.Zučiks. Saimniekot sāka ar 12 hektāriem, bet nu jau saimniecība izmanto vairāk nekā 70 hektārus zemes. Tiesa, īpašumā ir maz zemes, lielākās platības tiek nomātas, tāpēc ir paredzēts vismaz daļu atpirkt no īpašniekiem. Tas nav viegli, jo ne visi vēlas pārdot zemi arī tad, ja paši to neizmanto. Liepnas pagastā lielas platības ir nodotas apsaimniekošanā dāņu zemniekam, turklāt saprotams, ka ārzemnieki var piesolīt maksāt vairāk par hektāru. “Mums prasa lielāku nomas maksu vai arī sola pārdot zemi ārzemniekiem. Esam iekopuši šo zemi, tāpēc tagad tā ir vērtīgāka, bet pirms tam bija aizaugusi krūmiem, tajā bija akmeņi un celmi. Tās iekopšanā ir ieguldīts gan darbs, gan līdzekļi, bet tagad ir risks, ka zemi nepārdos mums un arī nomas līgumu var neslēgt,” komentē A.Zučiks.
Bioloģiski audzēti graudi ir vērtīgāki
A.Zučiks atzīst, ka bioloģiski audzēt graudus ir grūtāk nekā pēc intensīvās tehnoloģijas. Taču tas ir lētāk. “Mēs neesam tik bagāti, lai varētu pirkt minerālmēslus un ķimikālijas. Ja graudus audzē nelielās platībās – līdz 100 hektāriem, tad tas neatmaksājas. No divas un trīs reizes lielākas platības var novākt vairāk tonnu graudu, un tad var arī ķīmiķot. Turklāt uzskatu, ka patiesībā neviens nav ieinteresēts ēst tādus produktus, kuru audzēšanā ķīmiskos līdzekļus lieto vairumā,” atzīst zemnieks. Viņš graudus pārdod SIA “Agerona”, kura maksā atbilstoši bioloģiskās produkcijas vērtībai. Cena ir tuva tai, kādu saņem intensīvie audzētāji par pārtikas graudiem. “Bioloģiski audzētie graudi tiek sūtīti uz Zviedriju, Japānu, Vāciju. Tiesa, katru gadu notiek zemes pārbaudes, lai varētu saņemt sertifikātu, ka tajā tiek bioloģiski audzētas auzas, rudzi, ziemas kvieši un kartupeļi. Tās ir kultūras, kas pie mums aug bez minerālmēsliem,” norāda A.Zučiks. Šis ir pirmais gads, kad ir novākta laba raža – apmēram 4 tonnas graudu no hektāra, gūta arī peļņa.
Vēlas audzēt gaļas liellopus
Saņemot atbalstu kā jaunais lauksaimnieks, A.Zučiks ir uzņēmies saistības 5 gadiem. Tās paredz, ka jau trešajā gadā ir jāgūst peļņa no lauksaimnieciskās ražošanas. Sasniegt 10 000 latu gada apgrozījumu nav viegli, ja sāk saimniekot ar 12 hektāriem zemes. Tomēr A.Zučiks izpildīs šo nosacījumu. “Gribu ne tikai noturēties, bet arī attīstīties. Ir iecere audzēt gaļas liellopus. Jebkuram zemniekam, kuram ir savi graudi, ir izdevīgāk audzēt lopus nekā tad, ja graudi ir jāiepērk,” uzsver A.Zučiks. Šobrīd saimniecībā “Priežumājas 2” ir visa nepieciešamā tehnika. Tiesa, graudu žāvēšanai izmanto kaltes kaimiņos. Pagaidām vēl zīdītājgovis nav iepirktas, bet zemnieks cer, ka varēs saņemt finansiālu atbalstu projektam. “Ja nevarētu saņemt hektārmaksājumus, par kuriem tagad notiek karstas debates starp Eiropas Savienības līderiem un dalībvalstīm, tad droši vien daudzi nevarētu nodarboties ar lauksaimniecību. Tomēr nevar arī paļauties tikai uz tiem,” atzīst A.Zučiks. Iecerēts nākamgad celt jaunu kūti liellopiem un nojumi tehnikai.
