Līdz šim vienīgi no Amerikas nācās dzirdēt ziņas, ka vecāki automašīnās šad tad mēdz atstāt un aizmirst mazus bērnus vienus pašus. Diemžēl sekas šādai aizmāršībai bijušas dažādas, arī letālas. Tagad tendence atstāt automašīnā bērnu vienus pašus atnākusi arī līdz Latvijai. Tik daudz skandēts, brīdināts, bet tomēr atrodas kāds, kurš to visu nav dzirdējis. Varbūt gluži pretēji – dzirdējis un rīkojas tā kā amerikāņi. Diemžēl pārņemts ne tas labākais tikums…
Liels bija mans izbrīns, pagājušajā nedēļā ziņās dzirdot, ka tepat, mūsu mīļajā Latvijā, pie lielveikala automašīnā bija atstāsts četrus mēnešus vecs bērns. Garāmgājēji pamanīja, ka automašīna novietota saulē, bērns raud un paliek sarkans. Vecāki nebija atrodami, un policijai nekas cits neatlika, kā izsist stiklu un atbrīvot bērnu. Kā jums šķiet, kāda bija vecāku reakcija, atgriežoties pie savas dārgās automašīnas? Dusmas, jo, redz, stikls izsists! Dārgais bērns šoreiz nebija primārais…
Ne kādreiz lasot šādas ziņas no Amerikas, ne tagad no Latvijas, nespēju saprast, kā vecāki var iedomāties atstāt bērnu vienu! Kā? Kam jānotiek, lai sava bērna drošība un veselība būtu vienaldzīga? Kā gan četrus mēnešus vecs zīdainis var traucēt? Kā bērns vispār var traucēt? Ja atstāj čučēt automašīnā, tad tikpat labi varēja ņemt līdzi, lai čuč iepirkumu ratiņos. Vai arī viens no vecākiem varēja palikt automašīnā ar mazuli. Man tiešām to ir ļoti grūti saprast. Tā kā ar to vēl nebūtu jau gana, tās pašas dienas otrajā pusē izlasīju ziņu, ka kāda māmiņa pie veikala atstājusi ratus ar divām meitiņām. Tiktāl svinējusies, ka bērnus aizmirsusi. Kas ar mums notiek, latvieši?! Mēs taču bērnus mīlam un lolojam! Un tas ir pierādījies. Par piemēru var ņemt kaut vai pēdējos divus bērnu pazušanas gadījumus mežā. Spējām būt vienoti un meklēt nelaimē nonākušos bērnus. Visi raudājām par likstu un priecājāmies par laimīgu atrašanos. Bet, še tev, mākam arī par bērniem nerūpēties! Atstāt… Aizmirst… Varbūt šie vecāki paļaujas uz sabiedrību. Sak, ja jau sabiedrība tik laba un saliedēta, gan jau palīdzēs arī manam bērnam. Un palīdz jau arī. Abos pagājušās nedēļas gadījumos tieši apkārtējie cilvēki bija tie, kuri vērsās policijā ar aicinājumu atrast nabaga bērnam vecākus un palīdzēt.
Ja jau kļūstam tik aizmāršīgi vai vienaldzīgi pret saviem lolojumiem, varbūt arī Latvijā jāievieš stingrāka likumdošana attiecībā uz bērnu pieskatīšanu. Ja paši nesaprotam, tad likums liks saprast. Es nešaubos, ka pavisam drīz likumi tiks mainīti un būs kā, piemēram, Anglijā vai Norvēģijā, kur bērnu nepieskatīšana un atstāšana bez uzraudzības beidzas ar bērna noņemšanu vecākiem. Paši vien būsim vainīgi… ◆
