Ir iestājies pavasaris. Visvairāk šajā laikā mani sajūsmina dabas atmošanās. Atplaukuši ir ne vien pumpuri, bet arī cilvēki, kas kļuvuši smaidīgāki, atvērtāki un priecīgāk noskaņoti.
Ir iestājies pavasaris. Visvairāk šajā laikā mani sajūsmina dabas atmošanās. Atplaukuši ir ne vien pumpuri, bet arī cilvēki, kas kļuvuši smaidīgāki, atvērtāki un priecīgāk noskaņoti. Lielā daļā cilvēku ir izzudis ziemas īgnums, noslēgtība, bet tā vietā tiek vairots prieks. Sirds un dvēsele gavilē, tā vien gribas uzdziedāt kādu sen zināmu un mīļu dziesmu. Ja ziemai vairāk raksturīgas zvanu skaņas, vasarai jautras ziņģes, tad pavasarī tās ir putnu pirmās dziesmas. Pirmo putnu čivināšanas brīdī tā vien gribas apstāties un trallināt līdzi.
Ikdienā mēs dzirdam daudz un dažādas skaņas – sarunas, mobilā telefona zvanus, ledusskapja rūkoņu, printera dimdoņu, arī koku lapu šalkas, strauta tecējumu. Šīs skaņas parasti neizraisa pārsteidzošas sajūsmas pilnas emocijas. Tomēr ir skaņas, kas liek mums saausīties, ieklausīties, iedziļināties un sajusties labāk – tā ir mūzika. Mūzika, kas radīta cilvēka labsajūtai un patīkamu emociju gūšanai. To mēs klausāmies ikdienas uzmundrinājumiem, īpaši nozīmīgos mirkļos, skumjās un priekos.
Ar mūziku ir apvīts viss dzīves ceļš – no vecāku dziedātajām šūpuļdziesmām līdz bērnišķīgai trallināšanai, skolas korim. Mūziku klausāmies aŗī mājās, dzirdam koncertos un reizēm tāpat vien uzdziedam arī paši. Tieši tāpēc mūzika ir nozīmīga un vērta.
