Muzeja darbinieki darbojas kā komanda.
Muzeja darbinieki darbojas kā komanda
Šodien Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzeja dibinātājam paliktu 79 gadi. Pieminot viņu šajā dienā, muzeja darbinieki devās uz Zeltiņu kapiem, lai pie Viktora Ķirpa kapa kopiņas, pēc ilggadējas tradīcijas, noliktu 12 sarkanas rozes.
Šogad pirmo reizi šajā tradīcijā iesaistījās arī Natālija Pomerance, kas pirms trīs nedēļām kļuvusi par Viktora Ķirpa Ates muzeja vadītāju. Kopā ar viņu uz Zeltiņu kapiem devās arī muzeja krājuma glabātāja Māra Gaigaliete, informācijas centra vadītāja un gide Solvita Paraņuka, kā arī gide – vēsturniece Sandra Grīsle. “Mēs visu darām kopā,” ik palaikam uzsver N.Pomerance. “Esam kā viena komanda.”
Gatavojas jauniem pasākumiem
Muzeja darbībā N.Pomerance iesaistījusies, pirms vēl kļuvusi par tā vadītāju. Jau pērn novembrī noslēgts līgums, lai viņa palīdzētu sagatavoties septembra beigās paredzētajai akreditācijai. Izturējusi konkursu uz vakanto vadītāja vietu, viņa darbu pie akreditācijas turpinājusi un, lai gan kopš stāšanās amatā aizritējušas vien dažas nedēļas, N.Pomerance jau tagad apgalvo – esam tai gatavi.
Par viņas pirmo organizēto pasākumu kā muzeja vadītājai kļuva Alūksnes rajona padomes novadpētniecības konkursa “Es stāstu par savu pagastu” septītās kārtas pasākums “Mēs – Latvijai”, kura laikā atklāta ekspozīcija par pašvaldības pašdarbības kolektīviem.
Tagad visa uzmanība tiekot veltīta zaļumballei jūnija pēdējās dienās. Tajā piedalīsies Stāmerienas pagasta teātris ar Māras Rītupes lugas “Es pazinu tēva sētu” iestudējumu, kā arī uzstāsies duets Gunārs un Zane. Tāpat darbs uzsākts pie septembra vidū plānotajiem amatnieku svētkiem, kas guvuši finansiālu atbalstu Alūksnes rajona padomes kultūras projektu konkursā.
Domā par jaunām iecerēm
“Darba ir daudz,” saka N.Pomerance, kurai šobrīd rit trīs mēnešu pārbaudes laiks. Lai gan šobrīd muzejā strādā tikai seši darbinieki, viņa atzīst, ka komandas darbs ļaujot veiksmīgi tikt galā ar visu nepieciešamo. “Es vairāk atbildu par organizatorisko pusi, bet meitenes iesaistās ar savām zināšanām par pašu muzeju,” norāda N.Pomerance. Organizatorisko jautājumu sakārtošanai viņa nolēmusi veltīt arī lielāko daļu pārbaudes laika.
Radušās arī jaunas idejas par to, ko muzejā ieviest un uzlabot. Īpaša vieta tikšot atvēlēta tā dibinātājam Viktoram Ķirpam, kuram nākamajā gadā gaidāma astoņdesmitā gadskārta. Muzeja darbinieces stāsta, ka, iespējams, uz apaļo jubileju tiks atklāta viņam veltītā memoriālā istaba. “Gribam parādīt viņam pienākošos godu,” teic M.Gaigaliete. Tiesa, V.Ķirpa vārds tiek pieminēts ne tikai saistībā ar viņa apaļo jubileju. N.Pomerance atklāj, ka tuvākajā laikā gatavojas iepazīties ar muzeja dibinātāja nepabeigtajām iecerēm, lai tad, nezaudējot to sākotnējo veidolu, pietuvinātu muzeja darbību 21.gadsimta elpai.
