Artūrs Kļaviņš absolvējis Gulbenes ģimnāziju un iestājies Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē. Pašlaik mācās 3. kursā un apgūst kultūras vēsturi, mājturību un rasēšanu.
Artūrs Kļaviņš absolvējis Gulbenes ģimnāziju un iestājies Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē. Pašlaik mācās 3. kursā un apgūst kultūras vēsturi, mājturību un rasēšanu. Viņš uzskata, ka skolotāja profesija pašlaik nav pieprasīta, tāpēc šaubās par nākotnes darba vietas izvēli. Lai arī ir noslogots mācībās, brīvajā laikā Artūrs nodarbojas ar austrumu cīņām un cilā svarus. Pašlaik Artūrs Kļaviņš ir praksē Gulbenes skolās. Viņš atzīst, ka vēl neizjūt visas skolotāju tiesības un pienākumus. Tomēr pārliecība par sevi ir, jo Artūrs apgalvo: “Man nepatīk, ja runā citi, kad runāju es.” Sevi raksturo kā mainīgu cilvēku. “Ja atrodos starp svešiem, tad esmu kluss, ja starp saviem draugiem, tad – pats runīgākais,” saka Artūrs.
“Kopmīnēs mūsu tuvākie kaimiņi ir prusaki,” saka students, bet tas nav iemesls, lai atteiktos no dzīves mērķiem un zaudētu “cīņas garu”.
Artūrs labprāt atpūšas laukos, un, pēc viņa domām, pilsēta ir domāta darbam un mācībām. Kad pienāk sestdienas un svētdienas, viņš brauc uz dzimto pusi makšķerēt, jo tas ir viņa hobijs.
Tā ir iespējams atpūsties no ikdienas.
Kādreiz Artūrs ir dejojis pie skolotājās Edītes Ķikustes sarīkojumu dejas, un ģimnāzijas laiku atceras ar smaidu.
Pašlaik viņa dzīvē pats svarīgākais ir ģimene un studijas, kaut arī Latvijas Universitāte bijusi tikai nejaušība. Artūra sapnis ir nolēkt ar izpletni un gumiju, jo uzskata sevi par asu izjūtu cienītāju.
Studenta sapņu zeme ir Norvēģija, un viņa moto: “Ja kaut ko esi nolēmis, tad dari!”
