Ziemeļaustrumu slimokase apkopojusi primārās veselības ārstu darba rezultātus 2000.gadā. Alūksnes rajonā pacienti ārstus vērtē viszemāk. Turklāt šīs vērtējums ir atšķirīgs atbildēs uz anketas jautājumiem un pēc tām izteiktā atzinumā.
Ziemeļaustrumu slimokase apkopojusi primārās veselības ārstu darba rezultātus 2000.gadā. Alūksnes rajonā pacienti ārstus vērtē viszemāk. Turklāt šīs vērtējums ir atšķirīgs atbildēs uz anketas jautājumiem un pēc tām izteiktā atzinumā.
“Vērtēja profilaktisko darbu, bērnu profilaktiskās apskates un vakcināciju. 25 procentus ārstu darba vērtējumā deva pacientu aptauja. Tas ir paradokss, ka labas atsauksmes ir par ārstiem, kam atbildes dod zemu vērtējumu. Otrs paradokss ir zems vērtējums ārstiem, kas labi veic profilaktisko darbu,” laikrakstam stāsta Ziemeļaustrumu slimokases Alūksnes nodaļas vadītājs Jānis Žīgurs.
Augstākais vērtējums ir terapeitei Ligitai Višķerei, ģimenes ārstei Anitai Muižniecei, pediatrēm Inesei Priedītei un Rūtai Merkuševai. J.Žīgurs atzīst, ka ir grūti salīdzināt pediatra un ģimenes ārsta darbu, bet terapeita prakse ir pavisam atšķirīga. Savukārt pacientu subjektīvais vērtējums augstāks ir pediatrei Anitai Šnikvaldei, Rūtai Merkuševai un Anitai Muižniecei. Pacientus neapmierina nosūtīšanas kārtība pie speciālistiem, rindas pie ārsta, ģimenes ārstu prakses vietu trūkums pagastos. “Alūksnes rajonā no 12 ģimenes ārstiem tikai četri ir pagastos. Iedzīvotāji ir neapmierināti, ka ārsti ierodas tikai reizēm,” atzīst J.Žīgurs.
Ģimenes ārste Anita Muižniece ir saņēmusi augstāko vērtējumu par bērnu profilaktiskajām apskatēm pirmajā dzīves gadā. “Tas ir labākais rezultāts no Ziemeļaustrumu slimokases rajona ģimenes ārstiem. Alūksnes rajonā ir maz slimnieku, kam konstatēta aktīva tuberkuloze. Uz 100 000 iedzīvotājiem ir 29,7 procenti tuberkulozes slimnieku,” stāsta J.Žīgurs. Tomēr profilaktiskās fluorogrāfiskās apskates iedzīvotājiem virs 40 gadiem varēja būt vairāk.
Primārās veselības aprūpes ārstu darbu vērtē arī šogad. J.Žīgurs akcentē, ka vērtēšanas kritērijiem ir jābūt skaidriem gada sākumā. Nav zināms, vai būs pacientu anketēšana. “Anketēšanai izlietoja apmēram
13 000 latu, bet nevar viennozīmīgi teikt, ka tai bija svarīga nozīme. Tā nedeva jaunu informāciju,” secina J.Žīgurs.
Atkarībā no pacientu skaita aprēķina kapitācijas naudu, un 15 procentu no tās maksā par darba kvalitāti. Šogad to izmaksās katru ceturksni, nevis tikai gada beigās.
Fakti
Latvijā ir 1200 līdz 1500 ģimenes ārstu. Alūksnes rajonā ir 15 ģimenes ārstu prakses vietas.
No 1999.gada oktobra pēc Labklājības ministrijas rīkojuma viņu darba apmaksai izmanto kapitācijas modeli.
Pēc iezīvotāju aptaujas, dalībnieki iesaka palielināt valsts finansējumu veselības aprūpei, palielināt ārstu un medicīnas māsu algas, radīt atlaides pacientu iemaksām un medikamentiem, palielināt ģimenes ārstu prakšu skaitu un samazināt slodzi.
