Maksas medicīna rada daudzas problēmas iedzīvotājiem. Gadās, ka ģimenes ārsts nedod nosūtījumu pie speciālista vai steidzamai operācijai. Divdesmit trīs gadus veca studente divus gadus mocījās ar galvassāpēm.
Maksas medicīna rada daudzas problēmas iedzīvotājiem. Gadās, ka ģimenes ārsts nedod nosūtījumu pie speciālista vai steidzamai operācijai.
Divdesmit trīs gadus veca studente divus gadus mocījās ar galvassāpēm. Sākumā ģimenes ārsts izrakstīja pretsāpju līdzekļus, kas palīdzēja uz laiku, nevis atrisināja problēmu. Tad viņa Rīgā vērsās pie speciālista, kas teica, ka “vainīgi” mugurkaula skriemeļi. Tika veiktas dažādas maksas procedūras, lai “izlīdzinātu atstarpes starp skriemeļiem”, vairākus mēnešus bija jāstaigā ar speciālu apkakli, bet arī tas nedeva rezultātus. Sāpes palielinājās, un tās traucēja mācības.
Pagājušā vasarā sāpes gandrīz nepārgāja. Studente apmeklēja Elejas Veroniku, kas teica, ka viņai ir smadzeņu plēves iekaisums. Ārsti šādu versiju apšaubīja un izrakstīja zāles migrēnai. Jaunā meitene lūdza ģimenes ārsta norīkojumu uz diagnostikas centru Rīgā. Atbilde bija: “Jūs zināt, uz kuru kabinetu jums vajag? Ja, nē, tad es jums nevaru palīdzēt. Ejiet pie neirologa!” Neirologs paskaidroja, ka uz kompjūterpārbaudi sūtot tikai tos, kam ir audzēji.
Ar paziņu palīdzību viņa par savu naudu (30 lati) tika pārbaudīta ar kompjūteru. Atklājās, ka smadzeņu plēvē ir audzējs. Studente ģimenes ārstam prasīja nosūtījumu uz operāciju. Atbildēja, ka nosūtījumu nevar dot, jo nav naudas. Viņa nolēma mainīt ģimenes ārstu. Jaunais ģimenes ārsts bija saprotošs un nosūtījumu iedeva labprāt. Bet speciālists, kas veica operāciju, pieprasīja naudas summu aploksnē. Labi, ka bija veselības apdrošināšanas polise un nosūtījums. Par slimnīcu nebija jāmaksā.
Neatvēl pietiekami
Viedokli izsaka Alūksnes slimnīcas anesteziologs reanimatologs, ārsts ar pieredzi Pēteris Kučiks.
Reformeksperimenti veselības aprūpē ir iestiguši dziļā kupenā, un no tā cieš slimnieki. Tādēļ ka ceļš no Mazā cilvēka rūpēm līdz Augsto žogu īpašnieku problēmām ir neticami tāls. Kāds ir veselības aprūpes pamatprincips? Tai jāatspoguļo sabiedrības sociālais pasūtījums pēc veselības aprūpes apjoma un profiliem. Nevajadzēja izkropļot veselības aprūpes sistēmu, mehāniski pārnesot no bagātajām valstīm uz nabadzīgo Latviju. Rezultātā jau kopš 1996. gada centralizēti tika ieviesti pacienta maksājumi. Toreiz vēl veselības aprūpei tika atvēlēti 4,75 procenti no nacionālā ienākuma. 2001. gadā vairs tikai 3,3 procenti. (Igaunijā – 5,1 procents, Lietuvā 7,2 procenti). 40 procentus cilvēki apmaksā no savas kabatas.
Problēmas risinājums
Ir maksimāli pārstiepusies nepareizi ieskaņotā kapitācijas modeļa stīga. Kapitācijas princips – nauda tiek izdalīta uz “galviņām” (caput – galva, latīņu valodā) un nodota ģimenes ārsta (ĢĀ) rokās. Tomēr tā ir pacienta, nevis ĢĀ nauda. Valsts apgalvo, ka garantē visu, taču ar kapitāciju atbildību noveļ uz ĢĀ pleciem. Lielbritānijā no šīs metodes, ko ieviesa 1991.gadā, atteicās 1996.gadā. Ziemeļaustrumvidzemē eksperimentē, bet Rīgā šis jampadracis vēl tikai sāksies. Bet tam nebūs nākotnes.
Kur slēpjas nelaimes būtība? Tur, ka tas ir politisks lēmums, kam nav loģikas. Naudu, kuras ir par maz, dala ĢĀ, kam tagad neuzticas ne kolēģi, ne pacienti. Vēl pa vidu jaucas slimokases, un jāpieņem to filiāļu diktāts, kam pēc būtības ir naudas pārvaldes funkcija.
Pašvaldībām būtu lietderīgi slēgt līgumu, neizmantojot slimokases starpniecību, ar Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūru (VOVAA), ko daudzi arī dara. Bet ir arī otra puse. Tās dēļ pacients atrodas kā starp dzirnakmeņiem, balansē starp deformēto veselības aprūpi un ārsta godaprātu.
Virsroku ņem alkatība
Arī saņemot tūkstoš latu, kā tas mēdz būt ĢĀ ir žēl no tās šķirties. Ja godaprāts ir nepietiekams, virsroku ņem alkatība. Lauku doktorātos ārsts, feldšeris, izņemot, protams, Liepnu, ir pieejams visu diennakti. Alūksnē no piektdienas pulksten 15.00 līdz pirmdienas rītam strādā dežūrārsts un ātrā palīdzība, bet nauda, kā jau es teicu, tiek sadalīta uz “galviņām”, tātad par nepadarīto arī. Ģimenes ārsta ideāls Latvijā meklējams nākotnē, jo tā ir bagātas valsts privilēģija. Vainoju te, pirmkārt, medicīnas sistēmu valstī, otrkārt, ārstu godaprātu.
Kāpēc tad cieta 23 gadus veca studente? Ir zināms, ka galvassāpes var būt primāras un sekundāras. Tās ir jāatšķir. Kā situāciju komentē pieredzējis profesionālis, traumatologs – ortopēds Leonīds Perevertailo – “atstarpes starp skriemeļiem” vēl neko neizsaka, katram cilvēkam tās ir dažādas, jānosaka ilgstošu galvassāpju kā simptoma cēlonis un ārstēt vajag slimību, kas izraisījusi galvassāpes. “Ārsts nevar uzņemties Dieva lomu,” rezumē
L. Perevertailo.
Neprofesionalitāte? Pašpārliecinātība? Nevērība no ĢĀ un speciālistu puses? Pēdējos gados gan daudziem jauniem pacientiem ir psihosomatiskas novirzes. Ja katru dienu TV ekrānos redzam, kā šauj, spīdzina, izvaro, kaut kas arī mūsos ietrīcas. Cilvēkam šādos gadījumos ir daudz sūdzību, bet izmeklējot neko neatrod.
Kāpēc nesūtīt šādu slimnieku uz operāciju, ja par to stacionāram no ĢĀ netiek prasīts ne santīms. Vēl gan var būt arī tā, ka pacients ir “apstaigājis” daudzus ārstus, bet pēc nosūtījuma ierodas pie ĢĀ, kas šo pacientu nemaz nav redzējis, bet nez kādu aizspriedumu dēļ daži stacionāri pieprasa nosūtījumu tieši no ĢĀ.
Kā sabalansēt attiecības starp ģimenes ārstu un speciālistiem? Risinājums: jāiesaistās pašvaldībām! Sabiedrībai! Iesaistot medicīniskās aprūpes un darbspēju kvalitātes kontroles inspekciju. Izveidot atsevišķu Veselības ministriju. Paralēli veidot solidārus fondus speciālistiem, un izmeklējumiem samazināt pacienta naudu, ko uztic ĢĀ.
Par naudu aploksnē
Tā ir izspiešana. Viennozīmīgi. Izmantojot pacienta neaizsargātību – noziedzīgi. Diemžēl juridiski korekti (to ir grūti pierādīt). Kas pie tā ir pieradinājis? Paši. Lai man izdara labāk nekā citiem! Neizdarīs. Dāviniet puķes, kaut vai māju – kā pateicību – bet pēc tam.
Lūk, vēl piemērs. Gaiļezera slimnīcā kādas alūksnietes dēlam neiroķirurgs “ar zelta rokām”, kuru naudas izspiešanas apjomā pārspējis tikai populārais kardioķirurgs V., pieprasa tūkstoš latu par operāciju, kaut arī slimniecei bija bezperspektīvs asinsizplūdums galvas smadzenēs ar izlaušanos uz smadzeņu vēderiņiem. Iedeva sešus simtus, vairāk nebija, 550 latus paņēma “zelta roku” īpašnieks, bet operēja kolēģis, kas prot to pašu, vienīgi modernos instrumentus pievāc “zelta roku” īpašnieks. Arī “zelta rokas” var būt netīras, ja to īpašniekam nav godaprāta. Jebkurš no mums rīt var kļūt par pacientu. Izmisumā tādēļ nekritīsim. Dzīvi vēl ir ārsti, kas saglabājuši ideālus un uzticīgi Hipokrāta zvēresta pamatprincipiem!”
