Vērojot pēdējo dienu sižetus LTV par medicīnu Latvijā, sapratu, ka gatavojas kārtējās represijas pret tautu, tādēļ tapa šis raksts.
Pirmais „blieziens” pa sabiedrības apziņu notika 4.septembra raidījumā „De facto”, kad LTV žurnāliste un Veselības ministrijas ierēdņi visai vienpusīgi un tendenciozi centās skaidrot Pasaules Bankas ekspertu pētījuma secinājumus. Sazinoties sižeta autore nevēlējās diskutēt par raidījumā pausto viedokli, kas faktiski norāda, ka tas bijis apmaksāts valsts pasūtījums.
Lielākā daļa pētījumā vērtēto medicīnisko pozīciju pilnībā izrautas no realitātes un sastāda dažas procenta simtdaļas no visām Latvijā ikdienā veicamajām un cilvēkiem būtiskajām operācijām un ārstnieciskajām manipulācijām. Bet tas netraucē Veselības ministrijas ierēdņiem, balstoties uz šo absurdo Pasaules Bankas pētījumu, radīt un censties ieviest kārtējo “Master” plānu, kas paredz krasi samazināt finansējumu lokālajām slimnīcām un ko jārealizē uz valsts īpašumā esošās bāzes. Veselības ministre medijos viltīgi paziņo, ka neviena slimnīca vairs netikšot slēgta, lai cilvēki neuztraucoties. Tomēr šī pārprofilācija ar sekojošu finansējuma samazinājumu krasi pasliktinās jau tā kritisko situāciju medicīnas pieejamības ziņā ārpus lielajām pilsētām, lokālās slimnīcas pārvērtīsies par pansionātiem, kuros nenotiek ne izmeklēšana, ne ārstēšana. Turklāt šādi ieekonomētā nauda nekādi neatrisinās finanšu trūkumu Latvijas medicīnas sistēmā.
Pats pētījums izpildīts eleganti. Kaut kādi mistiski svešzemju eksperti atbrauc uz Latviju, dažas dienas paciemojas Rīgā un aizbrauc, atstājot tikai šos neapstrīdamos secinājumus, balstoties uz kuriem Latvijas ierēdņi, tā teikt, ar „tīrām rokām”, paši paliekot „balti un pūkaini”, iesaka šīs kārtējas „reformas”. Nav neviena, kam uzdot konkrētus jautājumus, jo „cirks jau ir aizbraucis”! Neizprotami, kāpēc ministre un ierēdņi nevēlas jautāt par situāciju medicīnā un pareizo rīcību tās uzlabošanā praktizējošiem ārstiem, bet uzaicina pētniekus no ārzemēm, kuri visbiežāk neizprot reālo situāciju Latvijā un vēsturiski ekonomiskās likumsakarības.
Jākonstatē bēdīgs fakts – neviena no līdz šim ierēdņu realizētajām reformām medicīnā nav devusi reālu uzlabojumu pieejamības ziņā. Valdība un veselības ministrs katram kārtējam gadam nepieciešamās finanses medicīnā plāno, izejot no „nulles” punkta, stūrgalvīgi ignorējot iepriekšējos gados iedzīvotājiem nesniegto izmeklējumu un medicīnisko pakalpojumu apjomu. Šie neizmeklētie un neārstētie pacienti visi nav izbraukuši no Latvijas vai, atvainojiet, nomiruši, tādēļ finanšu trūkums turpina arvien padziļināties. Te gribētos atcerēties baņķieru izvirzīto medicīnas salīdzinājumu ar „cauru spaini” – spainis nav caurs, bet gan tukšs, jo gadu desmitiem tas nekad nav pietiekami piepildīts.
Daudzas dažādas valsts nozares un jomas laika gaitā ir saņēmušas nepieciešamo finansējumu, tikai ne praktiskā medicīna. Var tikai pabrīnīties, kā, neņemot vērā hronisko naudas trūkumu, visus pēdējos 25 gadus valsts iedzīvotāji tomēr ir saņēmuši medicīnisko palīdzību un nav aizgājuši bojā.
Uz visa minētā fona stipri divdomīgi uztverami privātmedicīnas struktūru paziņojumi, ka viņi aizpilda „robus” valsts medicīnā, lai gan ievērojama daļa no tām radītas uz valsts iestāžu bāzes, tās „prihvatizējot”, ieguldot to uzlabošanai valsts līdzekļus, kā arī izmeklējumos izmatojot valsts kvotas. Neviena medicīnas privātstruktūra Latvijā nav pieteikusies pilnībā sniegt neatliekamo palīdzību iedzīvotājiem, kas visbiežāk ir nerentabls pasākums pretēji laba biznesa principiem. Lai gan valstij arvien pietrūkst līdzekļu pilnīgai elementāras neatliekamās palīdzības sniegšanai, privātmedicīna turpina paplašināties un pieaugt. Un tas nebūtu iespējams bez spēcīga lobija „augšējos plauktos”.
Pašreiz aktuālais „jaunais” “Master” plāns paredz Latvijas austrumu daļas iedzīvotājiem medicīniskai palīdzībai nepieciešamos finanšu līdzekļus koncentrēt blakus esošā slimnīcu apvienībā, kurā tad turpmāk tiks veikta visaugstākā līmeņa (pielīdzināta galvaspilsētas un reģionu centru slimnīcu līmenim) ārstnieciskā darbība. Šis lēmums, iespējams, būtu vērtējams visnotaļ pozitīvi, ja vien bažas neradītu fakts, ka minētā apvienība ir privātslimnīca (57,66 % akciju pieder divām privātpersonām) un viena no slimnīcas īpašniecēm ir veselības ministres štata padomniece finanšu jautājumos, kas, manuprāt, ir klajš amatpersonas interešu konflikts, bet tā jau ir citas iestādes kompetence. Faktiski šādā maskētā veidā no varas un likuma pozīcijām, mānot sabiedrību, „likumīgi” turpinās Latvijas valsts nozagšana!
Vai nebūtu labvēlīga situācija uzaicināt veselības ministri, kas ir no vienas politiskās apvienības ar novada vadītājiem, klātienē apmeklēt Alūksnes slimnīcu un sniegt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem, ja vien viņu interesē, kas notiek ES austrumu pierobežā? Iespējams, pienācis īstais brīdis pieprasīt veselības ministres Čakšas demisiju, kamēr viņas virzītā turpmākās medicīniskās palīdzības organizēšanas koncepcija Latvijā ar atklātu privātstruktūru lobiju nav pilnībā sagrāvusi pagaidām vēl funkcionējošo veselības aprūpes sistēmu.
Ņemot vērā 2009.gada pieredzi, kad pēc līdzīga Veselības ministrijas ierēdņu scenārija tika mēģināts praktiski iznīcināt Alūksnes slimnīcu kā vietu, kur novada iedzīvotāji var saņemt diennakts neatliekamo un cita veida palīdzību, veikt izmeklējumus, tad uzskatīju par alūksnieša pienākumu sniegt ārsta skatījumu par iespējamo notikumu attīstību, kuri visnotaļ ietekmētu ļoti daudzu mūsu novada iedzīvotāju nākotni.
