Rīt ir Māras diena, kura tiek saukta arī par Kāpostnīcu, Pavasara Māras, Kustoņu, Kukaiņu un Atmodas dienu. Bet ko šī diena nozīmē pašām Mārām?
Rīt ir Māras diena, kura tiek saukta arī par Kāpostnīcu, Pavasara Māras, Kustoņu, Kukaiņu un Atmodas dienu. Bet ko šī diena nozīmē pašām Mārām?
“Cik esmu lasījusi, tad tā ir atmodas diena. Tas ir īstais brīdis, kad uzsākt jaunu dzīvi. Es to nedomāju šogad darīt. Šajā dienā čūskas mostoties augšā, bet domāju, ka šogad tas nebūs iespējams,” stāsta alūksniete Mārīte Kovaļenko. “Es uzskatu, ka ar Māras dienu sākas pavasaris. Atmostas zeme, skudriņas sāk skraidīt, un lācis migā sakustas. Kukaiņi mostas, bet man pašai lielākais miegs. Atceros, ka vienā gadā Māras dienā nebija sniega. Bija saulaina diena, mēs ar mammu sākām dārzā rušināties. Parasti martā nekas tāds netiek darīts,” saka alūksniete Māra Kukliča. Arī Mārīte Krievāne no Jaunlaicenes pagasta šo dienu svin kā pavasara atmodas dienu.
Ko celt galdā?
Viņas atzīt, ka nekādus īpašus Māras dienas ēdienus negatavo. “Ciemiņus cienāju ar dažādiem ēdieniem,” saka M.Krievāne. “Zinu, ka Māras dienā jāklāj melns vai balts galdauts. Melnu uzklāt man nekad nav ienācis prātā, baltu – jā – kaut gan ir pavasaris, un gribas kaut ko krāsainu. Daudzu Māras ēdienu sastāvā ir biezpiens, to mēs labprāt lietojam visa ģimene. Domāju, ka maniem ciemiņiem garšo viss, ja tikai tas ir skaisti pasniegts,” atzīst M.Kovaļenko. “Nevaru lielīties ar kulināra dotībām. Viesus cienāju ar salātiņiem, karbonādes un kotletes manā mājā netiek gatavotas. Kad biju maza, mamma cepa torti un pīrāgus. Biezpiens man garšo, arī biezpiena torte, to bērnībā gatavoju kopā ar māsām. Galdautu noteikti klātu baltu, jo melnās krāsas ir par daudz jau apģērbos, man labāk patīk gaišais,” saka M. Kukliča.
Ko nozīmē šis vārds
“Katram cilvēkam vārdadiena ir svētki. Labi, ka šogad tā ir svētdiena,” priecājas M.Kukliča. “Māra ir smags vārds, varbūt tāpēc darbā visi mani sauc par Mārīti. Visas Māras, kuras es pazīstu, ir personības. Domāju, ka šis vārds uzliek pienākumu. Esmu saradusi ar savu vārdu. Tad, kad mani uzrunā par Māru, es saprotu, ka nopietns darbs gaidāms. Nezinu nevienu Māru, kas būtu vāja, varbūt vārds dod spēku,” domīgi saka M.Kovaļenko. “Man patīk savs vārds. Labāk, ja mani sauc Māra, nevis Mārīte. Mārīte man liekas maza, mīļa, bet es reizēm esmu skarba un nikna. Ļoti labi sadzīvoju ar savu vārdu un citu negribētu. Visas Māras ir labas,” uzskata M. Kukliča.
Mārai ir liels spēks
Māras spēks izpaužas mīļumā, gādībā, līdzcietībā un palīdzībā. “Esmu palīdzējusi daudziem un pēc tam to nožēlojusi, jo cilvēki to izmanto. Bet tas mani neattur no palīdzēšanas nākamreiz,” saka M.Kovaļenko. “Man bieži saka: beidz domāt par citiem, domā vairāk par sevi. Ja man ko prasa es neatsaku, mēģinu palīdzēt, jo dots devējam atdodas,” ir pārliecināta M.Kukliča.
Ticējumi, tradīcijas…
M.Krievāne atzīst, ka ir lasījusi daudzus ticējumus, bet domā, ka tie ir tikai pieņēmumi. “Zinu, ka Māras dienā neko nedrīkst nest no meža mājās, un to es ievēroju,” atzīst M.Krievāne. M.Kovaļenko stāsta: “Ja Māras dienas naktī salst, tad sals vēl 40 dienas. Māras dienā nedrīkst neko no kokiem lauzt, jo koki tad asiņojot un nokalst. To es esmu dzirdējusi, bet nezinu, vai piepildās. Ja Māras diena slapja, tad būs slapjš jūlijs. Man jūlijā ir dzimšanas diena, un tāpēc ļoti ceru, ka Māras diena nebūs slapja diena.”
“Ja skaidra un zvaigžņota debess Māras naktī, tad būs laba vasara. Es ticu tad, ja tas piepildās. Bērnībā bieži ar draudzenēm pētījām zvaigznes. Tagad ikdienas ritmā par to īpaši netiek domāts. Bet būtu jāskatās zvaigznes šajā naktī, jo gribas siltu vasaru,” saka M.Kovaļenko.
