Rīt Alūksnē tiks īstenota akcija, kuras mērķis ir pievērst plašākas sabiedrības uzmanību ielu kritiskajam stāvoklim.
Rīt Alūksnē tiks īstenota akcija, kuras mērķis ir pievērst plašākas sabiedrības uzmanību ielu kritiskajam stāvoklim. Tās laikā cilvēki tiek aicināti nolikt ziedus pie pilsētas lielākajām bedrēm, tādējādi paužot savu nostāju šajā jautājumā. Kad saistībā ar akciju notika vairāku cilvēku aptaujāšana, gandrīz visi atzina, ka šādu iniciatīvu atbalsta, vienlaikus gan uzsverot, ka diez vai tas kaut ko mainīšot.
Atzīšos, ka līdzīgās domās esmu arī es. Lai gan pati autovadītāju lokā neietilpstu un šī problēma mani tiešā veidā neskar, bedraino ielu postošo ietekmi uz autovadītāju nervu sistēmu un pašiem spēkratiem man ir nācies izjust ne reizi vien. Šā iemesla dēļ es brīnos, cik pacietīgi ir autovadītāji, jo galu galā bedrainās ielas ir problēma, kas pastāvējusi jau ilgāku laiku.
Tiesa, lai cik ļoti mani iepriecina vietējo iedzīvotāju aktivitāte, šajā gadījumā man vairāk simpatizē veids, kādā tas tiks darīts – nevis ar troksni un dažāda veida negācijām, bet gan mierīgi un klusi, neizpaliekot pamatīgai humora devai. Šajā gadījumā man gribētos izteikt atzinību akcijas iniciatoriem par izdomu. Galu galā paust savu neapmierinātību var visdažādākajos veidos, taču darīt to tā, lai tiktu pievērsta ne tikai vajadzīgo iestāžu uzmanība, bet vienlaikus netraucētu tos, kurus tas neuztrauc – tā manās acīs ir liela māksla. Un pat tad, ja šai akcijai patiešām nebūs nekādu praktisku rezultātu, es ceru, ka arī visas pārējās, kas varētu notikt tālākajā nākotnē, savā būtībā būs tikpat neuzbāzīgas un pozitīvas emocijas izraisošas kā šī.
