“Jaunsvaros” domā palielināt piena ražošanu.
“Jaunsvaros” domā palielināt piena ražošanu
Jaunannas pagasta zemnieku saimniecībā “Jaunsvari” Belmaņu ģimene piena iepirkuma cenu samazinājumu izjūt ne mazāk kā citi piena ražotāji. Tomēr zemnieki meklē iespējas ne tikai izdzīvot, bet arī attīstīties – palielināt ganāmpulku un piena ieguvi.
Saimniecība pienu pārdod “Valmieras pienam”, kas šobrīd maksā 20,5 santīmus par kilogramu piena. Ņina Belmane atzīst, ka pašlaik tāda cena neļauj izdzīvot.
“Šogad agrāk ir paredzēts izmaksāt naudu par piena kvotām. Būtu ļoti labi, ja Zemkopības ministrija šo solījumu pildītu. Dārgi ir kļuvuši minerālmēsli, vairāk jāmaksā par elektrību, bet visvairāk ietekmē dīzeļdegvielas augstā cena, jo degviela šobrīd ir nepieciešama lopbarības sagatavošanai. Pirmo gadu ir radušies parādi par spēkbarības piegādi, par zālāju sēklu. Visu laiku rēķinu, ko varu samaksāt šajā mēnesī un kas paliek nākamajam. Ir ļoti grūti,” atzīst Ņ.Belmane.
Vēlas celt jaunu fermu
Tiesa, saimniecībā nebūtu tik lielas grūtības, ja netiktu izstrādāts projekts jaunas kūts celtniecībai 200 govīm. Tam ir lielas izmaksas, turklāt nebija gaidīts, ka piena iepirkuma cena ievērojami samazināsies. “Šajā kūtī nevar ielikt visas modernās tehnoloģijas, tāpēc vēl diezgan daudz ir roku darba. Pērn iesniedzām projektu fermas modernizācijai, paplašinot veco kūti, jo bija šaubas, vai atbalstīs jaunas kūts celtniecību. Tas būs īstenots, un drīz varēs mehanizēti slaukt ne tikai 50, bet 100 govis,” stāsta zemniece. Ganāmpulku palielināt un modernizēt piena ieguvi iecerēts, lai pilnvērtīgi saimniekot varētu dēls Juris ar vedeklu Līgu. Ņina domā, ka varētu doties ES pensijā.
Nevarēs iztikt bez piena
Ņ.Belmane ir optimiste un cer, ka pēc pusgada piena iepirkuma cena atkal paaugstināsies. Viņa netic, ka ar piena ražošanu varētu notikt tāpat kā ar cukurfabrikām. “Ko tad Latvijas laukos cilvēki darīs, ja neražos pienu? Tā ir svarīgākā lauksaimniecības nozare, tāpēc ir jācīnās par to. Iesākts ir, jāturpina strādāt,” saka Ņina. Tomēr zemniece apšauba iespēju, ka piensaimnieku kooperatīvu veidots piena pārstrādes uzņēmums varētu kardināli mainīt situāciju. “Jauna uzņēmuma veidošanai ir lielas izmaksas. Zemkopības ministrs sola valsts atbalstu, bet pagaidām nav zināms, cik liels tas būs. Var jau arī tikai sasolīt, un beigās nekā nebūs. Nav uzticības,” spriež Ņina.
Palielina piena izslaukumu
Pirmais pļāvums jau ir sagatavots skābsienā. Zālājiem uzsēs minerālmēslus, lai varētu pļaut otru reizi. “Apmēram puse barības ir sagatavota līdz Jāņiem. Tās vajag daudz, jo ganāmpulkā ir 50 slaucamas govis. Pēc diviem mēnešiem varētu būt 80 līdz 85 slaucamas govis. Tātad būs vairāk piena un arī ienākumu. Tiesa, vajadzēs iegādāties papildu piena kvotas,” rēķina zemniece.
Nesen Ņina bija Igaunijā, lai iegādātos Holšteinas šķirnes grūsnās teles. Tām vidējais izslaukums gadā ir 11 000 kilogrami piena. Līdz šim ganāmpulka vidējais izslaukums bija 6000 kilogrami piena, tātad to varēs gandrīz dubultot.
