Ape Latvijas kartē tāds sīks punktiņš vien ir – knapi var saskatīt. Arī vārds izrunājam vienā elpas vilcienā, tikai trīs burti. Bet Vaidavas ieloka apskautā pilsētiņā nupat svinēja jubileju.
Ape Latvijas kartē tāds sīks punktiņš vien ir – knapi var saskatīt. Arī vārds izrunājam vienā elpas vilcienā, tikai trīs burti. Bet Vaidavas ieloka apskautā pilsētiņā nupat svinēja jubileju.
Pošoties svētkiem tika krāsots, labots, remontēts. Vēl pēdējā vakarā pie tautas nama varēja redzēt rosāmies vīrus.
Sarūpējuši skaistu puķu rotu
Pilsētas galvas Astrīdas Harju vadītā komanda Pelrušķīti bija ietērpuši goda drānās. Šādi tādi plankumi gan vēl bija palikuši. Nu nevar jau vienā rāvienā izdzēst gadiem krājušās aizlaistības un pamestības pēdas. Nevar. Gadās pat uz galvenās ielas paklupt kādā bedrītē. Gadās, bet tas nekas. Pilsētnieki, paklausot bijušā Ministru prezidenta Andra Šķēles (dzimis Apē) reiz Jaungada apsveikumā teiktajam uzaicinājumam, bija nopļāvuši nātres pie savas mājas sliekšņa un sarūpējuši skaistu puķu rotu. Paldies viņiem par to!
Bet svētki – oho! – lai Alūksne paskatās! Plašajā svētku programmā bija pasākumi gan dvēselei, gan ķermenim. Jau izkāpjot no autobusa, priecēja skvēriņā no ziediem izveidotā Latvijas karte. Fotogrāfiju izstādē un bibliotēkā – viss par Api no A līdz Z. Apskatot konkursa dalībnieku rūpīgi savāktos materiālus, radās doma – kaut to visu varētu apkopot grāmatā! Varbūt kādreiz to varēs izdarīt. Rokdarbnieču čaklo roku adījumi – kāda izdoma un krāsu bagātība! Puikas varēja apbrīnot kalējmeistaru “knifus”. Bērnu atrakcijas, pludmales volejbols, šautriņu mešana. Un vēl un vēl…
Skanēja stipra kultūras stīga
Jubileju svētku vilnim cauri skanēja stipra kultūras stīga, kas vispār Apei ir raksturīga, pateicoties lieliskiem mūzikas lauciņa kopējiem. Dejotājus un dziedātājus pazīst tālu, tāpat kā motobraucējus. Mazo un lielo dzidrās balstiņas un skanīgie mūzikas akordi kliedēja dažbrīd uznākušos tumšos mākoņus.
Svētku prieka augstākā nots izskanēja vakarā uz estrādes, kad uzstājās viesi – Krimuldas pagasta deju ansamblis “Dzirnas” un pašmāju topošas estrādes zvaigznītes.
Un tad – debesīs šāvās svētku salūta krāšņie ziedi. Gandrīz tāpat kā Rīgas 800 gadu svinību reizē. Kāds novaidējās, atplestu muti skatoties, – tur aiziet mūsu pilsētas budžets. Lai! Protams, pilsētas domes vadībai, apcerot svētku norises gaitu un “izšautos” tūkstošus, pierē ievilksies kāda grumba vairāk. Bet tas bija to vērts, apenieši to ilgi atcerēsies.
Oficiālie 75 gadi būtībā jau tādi bērnības gadi vien ir. Līdz pilngadībai vēl tālu, kaut arī pilsētiņas (muižas) pirmsākumi meklējami gadsimtu dzīlēs. Kad mūsu pilsētai apritēs 100 gadi, cerēsim, ka tā būs izpletusies divreiz lielāka un iedzīvotāju arī būs krietni vairāk. Varbūt tādus sapņus īstenot var palīdzēt demogrāfiskais sprādziens? Bet tas – apeniešu nākamās paaudzes ziņā.
Domājiet, ko varat dot pilsētai
Pilsēta bija saposta godam. Lai pulkstenis domes ēkā un jaunuzceltais tiltiņš pār Vaidavu ir simboliski aicinājumi apeniešiem iet pretim jaunajam laikam. Pārfrāzējot mūsu slavenā valstsvīra Kārļa Ulmaņa slaveno teicienu par valsti un pilsoni, gribu novēlēt apeniešiem – negaidiet, ko jums pilsēta var dot, bet domājiet, ko jūs varat dot pilsētai. Tad kopējā darbā Ape ziedēs kā skaista puķe Vaidavas krastā.
Ar Api sākas Latvija – no Igaunijas puses tā ir valsts vizītkarte.
