Gaidāmā administratīvi teritoriālā reforma un pašvaldību skaita optimizācija sevišķi aktuāla kļuva sakarā ar pašvaldību vēlēšanām.
Gaidāmā administratīvi teritoriālā reforma un pašvaldību skaita optimizācija sevišķi aktuāla kļuva sakarā ar pašvaldību vēlēšanām. Drīz jaunievēlēto pašvaldību vadītāji pulcēsies uz pirmo rajona padomes sēdi, lai ievēlētu rajona padomes priekšsēdētāju un vietnieku.
Likumdošana par pašvaldību struktūru nav mainīta. Teorētiski ir iespējams, ka viena rajona pašvaldība apvienojas un izveido novadu 2002. vai 2003.gadā. Tas nozīmē, ka šajā teritorijā rajona padome beigs pastāvēt, taču tas nav pašmērķis. Likumā par pašvaldībām ir paredzētas rajonu padomes, un tām ir arī iedalīti budžeta līdzekļi.
Meklē pašvaldības optimālo modeli
Likums nosaka, ka līdz 2004.gadam mazajām pašvaldībām ir jāapvienojas. Valdība vēlas ieteikt, kādu modeli izvēlēties. Pašlaik Latvijā ir apmēram 600 pašvaldības, tas ir tikpat, cik kādreiz bija kolhozu, un arī to robežas ir apmēram tādas pašas. Valsts neatkarības 10 gados nekas nav mainījies, bet Igaunijā sāk jau otru reformu kārtu. Pašvaldības teritorijā vajadzētu būt apmēram 5000 iedzīvotājiem. Tajā ir jābūt atbilstošai infrastruktūrai un labiem ceļiem, kas teritorijas nomales savieno ar centru. Valsts ministram Jānim Krūmiņam ir uzdots izstrādāt apvienošanās modeļus, un tad kopā ar Pašvaldību savienību vajadzēs izšķirties, kādai turpmāk būt pašvaldībai.
Kandavas novads izveidojās, pašvaldībām apvienojoties brīvprātīgi. Daudzi uzskata, ka apvienošanas nav devusi cerēto efektu. Taču galvenais ir sasniegts – pašvaldības hudžets gadu no gada pieaug straujāk nekā citās pašvaldībās. Latvijā pašvaldību budžets pieaug vidēji par sešiem, septiņiem procentiem gadā, bet Kandavas novadā budžeta pieaugums ir krietni lielāks, turklāt tajā ieņēmumi pārsniedz izdevumus. Tas ir devis iespēju sakārtot pilsētas ūdensvada un kanalizācijas sistēmu, attīrīšanas iekārta, ielu apgaismojumu un citas svarīgas lietas. Ieguvēji ir arī apkārtējie pagasti. Piemēram, Kandavā ir kokzāģētava, kas izmanto apkārtējo mežu kokmateriālus. Tur nav vajadzīgas zāģētavas ar kvalificētiem speciālistiem. Sāks ražot bioparketu. Tam ir neierobežots noiets Eiropas un Amerikas kontinenta valstīs.
Celulozes rūpnīcu veidos trīs valstis
Valdība ir ieinteresēta jaunceļamās celulozes rūpnīcas “Baltic Pulp” projekta realizācijā. Tā dotu iespēju paplielināt iekšzemes kopproduktu par trim līdz četriem procentiem un apmēram 350 darba vietas, kā arī investīcijas reģiona attīstībai. Ir rīkojums par darba grupas izveidošanu, kas sagatavos jautājumu izskatīšanai valdībā. Paredzams, ka uzņēmumu veidos trīs valstu – Zviedrijas, Somijas un Latvijas – vienlīdzīgas daļas. Zviedrijai pieder 80 procenti Eiropas papīra tirgū, un Somija ir noteicošā celulozes tirgū. Latvija viena šajos tirgos nevar iekļūt. Mūsu valsts varētu piedalīties ar 130 000 hektāriem meža, bet pārējai daļai ir jāatrod līdzekļi, jo ar mežiem ir jābūt uzmanīgiem. Ieķīlājot lielas mežu platības, var paralizēt kokmateriālu izciršanas darbu.
“Ziemeļu stīga” vajadzīga reģionam
Alūksnes rajona attīstību sekmēs reģionālā projekta “Ziemeļu stīga” realizācija. Šogad Satiksmes ministrijai ir piešķirts par 12 procentiem vairāk līdzekļu. Tātad būs arī finansējums projekta “Ziemeļu stīga” turpināšanai. Ceļa būve no Limbažu piejūras rajona līdz Latvijas un Krievijas robežai Pededzē sekmēs uzņēmējdarbību un tūrismu. Mūsu valsts prioritāte ir labas kaimiņattiecības, Valsts prezidentes aktivitātes ar valstīm, kam ir robeža ar Latviju. Krievijas valdība ir ieinteresēta slēgt starpvalstu līgumu par sociālo drošību, savukārt Latvija vēlas atrisināt robežšķērsošanas un muitas jautājumus. Tas būs viens no pirmajiem līgumiem, kas vajadzīgs savstarpējo sakaru un attiecību uzlabošanai.
Ministru prezidenta Andris Bērziņš
