Latviešu folkloras krātuves Autobiogrāfiju krājums sadarbībā ar interneta žurnālu “Punctum” šī gada martā aizsāka iniciatīvu “Pandēmijas dienasgrāmatas”. Projekta mērķis ir noskaidrot un ar dienasgrāmatu ierakstiem dokumentēt to, kā mūsu sabiedrība jūtas šodien – situācijā, kad ir tik daudz nezināmā, kad esam spiesti izolēties un laiku pavadīt savos mājokļos vairāk nekā jebkad iepriekš. Tajā pašā laikā – radīt kopības sajūtu, jo kaut arī katrs savās četrās sienās, tomēr esam vienā laivā.
Koronavīruss, kā dēļ joprojām turpinās ārkārtējā situācija un aktuāls ir sauklis “Paliec mājās!”, arī man licis ielūkoties sevī un paraudzīties uz lietām, kas tagad atklājas pavisam citā gaismā, nekā ikdienišķos apstākļos. “Pandēmijas dienasgrāmatu” tā arī neesmu sākusi rakstīt, kaut vienu brīdi bija tāda iecere. Toties ik dienu atmiņā fiksēju kādu domu, tās pamazām nogulsnējas, veidojot pamatu tam viedoklim, kāda varētu būt mana dzīve jau pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas.
Ilgāka uzturēšanās mājās, jo arī mēs laikraksta redakcijā tagad strādājam lielākoties attālināti, intervijas notiek pa telefonu un arī raksti top mājās, ir liela pārmaiņa un arī pārbaudījums pēc nemitīgā skrējiena. Jo īpaši nedēļas nogalēs, kad iepriekš bija daudz pasākumu – ne tikai piektdienu vakaros, bet arī sestdienās un svētdienās. Atzīšos, ir bijuši mirkļi, pieķerot sevi pie domas – kad tas viss reiz beigsies. Taču tagad jau apmēram rodas priekšstats, kāda būs sajūta, esot pensijā. Un tā mazliet biedē. Līdz šim šķita, ka būt vienatnē ar sevi nav grūti un ir iespējams vienmēr atrast kādu nodarbi jēgpilnai laika pavadīšanai. Tagad saprotu, ka tas nav tik vienkārši. Jo pietrūkst tiešas, cilvēciskas saskarsmes ar tuvajiem un mīļajiem, kuri tagad nevar atbraukt uz Alūksni tik bieži, kā gribētos, ar draugiem un domubiedriem. Pietrūkst koncertu un teātra izrāžu Alūksnes Kultūras centrā, ikmēneša “Prāta laboratorijas” spēles Apē. Taču ir nepārprotami skaidrs, ka distancēšanās un ierobežojumi jāievēro, un tas ir visu mūsu labā. Ja vien mēs to saprastu un arī rīkotos godprātīgi… Diemžēl vienmēr būs kāds, kuram viss vienalga.
Un tad nākas aizdomāties par to, kas notiks pēc ārkārtējā stāvokļa atcelšanas. Ārsts un uzņēmējs Māris Selga intervijā “Latvijas Radio” raidījumam “Kā labāk dzīvot” sacīja, ka pašlaik esam apstādināti no skrējiena, bet mums ir vēlēšanās turpināt šo inerci, taču tas nebūšot iespējams. Jā, maz ticams, ka dzīve atgriezīsies ikdienišķajās sliedēs, jo koronavīruss, par kuru zināms tik maz, tā pēkšņi nepazudīs, un diez vai varēsim atļauties būt tik bezrūpīgi un ļauties līdz šim ierastajai lietu kārtībai.
